Pēdējā laikā esmu saņēmis daudzas un dažādas atsauksmes par šo blogu. Ir gan konstruktīva kritika, gan ļoti pozitīvi komplimenti, un es vēlos pateikties visiem, kas lasa un jo īpaši tiem, kas komentē un dalās ar savām domām gan publiski, gan privāti.

Sen Latvijā nav bijusi tik karsta un saulaina vasara, tāpēc esmu nedaudz atstājis novārtā šo blogu, jo kuram gan šādā laikā gribas sēdēt mājās pie datora? Bet tā kā rudens pirmajās nedēļās ir salīdzinoši dzestrs laiks, esmu piesēdies pie laptopa, lai uzrakstītu, kā man ir gājis vasarā.

Lai arī šī super karstā vasara jau iet uz beigām, es gribu pastāstīt par notikumiem, kas risinājās jūnija sākumā. Kopš Dāvis uzzināja par šo blogu, mēs nebijām runājuši. Es biju divas reizes zvanījis, viņš necēla un uz ziņām neatbildēja, tāpēc es viņu liku mierā, un respektēju viņa rīcību.

Līdz ar Maija iestāšanos manā dzīvē bija notikušas divas lielas izmaiņas: Anna bija prom no manas dzīves, un Dāvis, uzzinājis par šo blogu un ilgāku laiku ar nekomunicēja. Ja par pirmo faktu es pārāk neskumu, tad par mūsu iedragāto draudzību ar Dāvi es gan nebiju priecīgs.

Uz labu vai uz sliktu, bet Anna ir prom no manas dzīves un atkal esmu uz brīvām kājām. Tomēr maija vidū manu laiku aizpildīja lietas kas nav saistītas ar meitenēm.