Blogs

Sēžu savā Plazas torņa augšējā stāvā, skatos uz pilsētu un domāju, kur viņi visi skrien? Tik daudz mašīnu un cilvēku, visi kaut kur dodas, visiem kaut kādas darīšanas, a es te sēžu savā tornī, dzeru kafiju un filozofēju par dzīvi… kaut kā negodīgi savā ziņā.

Kad jau likās, ka 2022. gads beidzot ļaus mums atgriezties normālā dzīves ritmā, te pēkšņi pasaule tiek ierauta traģiskā un pilnīgi bezjēdzīgā konfliktā, ko ir izraisījis viena cilvēka Dieva kompleksa egocentriskums.

Kad beidzot lockdown’s (novembrī) atkal bija galā varēju atgriezties normālajā dzīvē (nosacīti). Nedaudz pameklējot informāciju internetā, var secināt, ka pēc visām kompetento organizāciju un informācijas avotu prognozēm Covids mūs nepametīs vēl vismaz 2-3 gadus, tātad, būs jāpierod pie regulārām mājsēdēm.

Ceļojums uz Kipru mums bija ieplānots jau tikai dažas dienas pēc pārsteiguma e-pastā. Par to, kāpēc man pavisam noteikti vajadzēja aizvest Alisi ceļojumā, es pastāstīju iepriekšējā rakstā. Es redzēju, ka Alisei par gaidāmo piedzīvojumu mirdzēja acis. Un varēja pamanīt, ka viņai ir liels lepnums...

Lai gan pats vēl iepriekšējā rakstā minēju, ka mums ar Alisi attiecībui statuss vēl nav noteikts, tomēr lietas starp mums pamazām paliek arvien nopietnākas. Te gan uzreiz jāpiemin, ka mani nevar saukt par ideālu boyfriend...