Vēlējos padalīties ar kādu nesenu notikumu decembrī. Tā bija svētdiena, piecēlos un šoreiz man bija pilnīgi skaidrs, ko es šodien darīšu. Situācija Latvijā tikai pasliktinās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem. Tika pieņemts lēmums slēgt ciet visus veikalus, ko es vēl varētu pārdzīvot, un sporta zāles.

Šī diena sākās ar krūzi kafijas un dziļiem skatiem tālumā. Vēl nebiju pieradis dzīvot 100 metrus virs zemes un katru dienu vēroju apkārt esošās mājas, ielas un mašīnas. Šai bezrūpīgajai nodarbei bija arī cits iemesls.

Kad Madara beidzot aizgāja, ievēlos atpakaļ gultā. Es nejutos labi. Paģiras, jā. Fiziski un morāli. Mēģināju aptvert, ka mūsu ar Daci attiecībām ir pielikts punkts. Nekas nav mūžīgs, tas ir skaidrs un es ne uz ko tādu arī nepretendēju. Bet es jutos dubultā uzmests un tas mani pazemoja.