Kad Madara beidzot aizgāja, ievēlos atpakaļ gultā. Es nejutos labi. Paģiras, jā. Fiziski un morāli. Mēģināju aptvert, ka mūsu ar Daci attiecībām ir pielikts punkts. Nekas nav mūžīgs, tas ir skaidrs un es ne uz ko tādu arī nepretendēju. Bet es jutos dubultā uzmests un tas mani pazemoja.


Uz vakara pusi jutos žirgtāks un patiešām arī aizgāju uz sporta zāli. Nu re, un tur gan es ieraudzīju labāko šo divu dienu laikā – meiteni no sporta zāles. Tajā dienā nemēģināju viņai baigi piebraukt, man nebija noskaņojuma un arī pēdējā reize, kad tikāmies un viņa mani brutāli atšuva, man vēl bija svaigā atmiņā.


Lai neceptos par situāciju ar Daci, uz zāli gāju katru dienu. Pamanīju, ka arī Anna tur bija katru dienu, vienā un tajā pašā laikā. Katru reizi, kad tikāmies, vārds pa vārdam man tomēr izdevās viņu piedabūt uz sarunu, kas neaprobežotos tikai ar maniem jautājumiem vai ierosinājumiem. Vienu reizi pirms treniņa nejauši tikāmies stāvvietā un tad it kā kopā devāmies uz treniņu. Arī treniņu starplaikos izdevās aprunāties. Viņa pamazām atmaiga, bet tai pat laikā turēja distanci. Smējās par maniem jokiem, bet arī pateica kaut ko dzēlīgu vai kritizējošu. Dace man aizvien bija galvā, bet Annas klātbūtne mani ļoti elektrizēja. Man laikam ir vājība uz neatvairāmām sievietēm, kas ar vienu roku maigi pievelk, bet ar otru – atgrūž. Un jo vairāk Anna piekopa šo “rotaļu”, jo vairāk man gribējās iegūt viņas uzticēšanos. Caur maziem žestiem. Vienu reizi pamanīju, ka viņa nāk uz treniņu pavisam izmirkusi. Viņai mašīna servisā un pastaigas pēc nākusi ar kājām, bet viņai vispār neesot lietussarga – aiz principa, jo lietus sākot līt tikai tad, ja lietussargu paņem. Nevēlējos graut viņas rituālus attiecībā uz lietus ne-piesaukšanu, piedāvājot lietussargu. Toties pieteicos viņu aizvest. Viņa negribīgi piekrita, jo tajā laikā lietus bija palicis tikai stiprāks. Aizvedu viņu mājās uz glaunu privātmāju, bet pēc tam piefiksēju adresi, jo man bija padomā pārsteigums.


Biju iegājis azartā un nākošajā dienā saplānoju pārsteigumu. Saorganizēju milzīgu zieda pušķa piegādi un kurjeram norādīju vakar apmeklēto adresi. Biju visu saplānojis detaļās. Sarunājis ziedu piegādi vakarā, tā, lai viņa tos saņem pēc treniņa atgriežoties mājās. Pasūtīju 99 tumši sarkanas rozes. Klāt biju ielicis sarkanu kartiņu. Kartiņā iekšā bija uzaicinājums uz restorānu “Hercogs” nākošajā vakarā pulksten 20.00 vakarā. Protams šis bija drosmīgs gājiens, taču tieši tāpēc tam vajadzēja izdoties – kura meitene gan nepiekristu tik romantiskam uzaicinājumam?!


Acīmredzot, Anna bija tieši tāda meitene. Devos uz restorānu entuziasma pilns. Nebiju ar Anna runājis šodien, bet sazvanīju kurjeru un pārliecinājos, ka ziedu pušķi saņēma tieši viņa. Raksturota kā simpātiska blondīne sportiskā kostīmā – tā noteikti bija viņa. Ierados 15 minūtes ātrāk, nosēdos ar skatu uz ieeju, pasūtīju “Prosecco” pudeli. Uzcirties nosēdēju restorānā viņu gaidot kādu stundu, bet viņa neatnāca. Nevar būt, ka viņa sajauca dienu, vietu vai laiku – tas bija skaidri ierakstīts kartiņā melns uz balta. Vienatnē iztukšoju “Prosecco” pudeli un devos prom. Likās, ka no šāda žesta neatteiksies neviena meitene, bet laikam biju novērtējis par zemu Annas spēju atšūt mani jebkurā situācijā. Vēl tikko man bija Ramona un Dace. Un tagad meitene, kura man patiešām ļoti iepatikusies, ir tikpat neaizsniedzama kā Everesta augstiene. Kas vispār notiek, esmu pazaudējis savas iemaņas ar meitenēm?!!!



Populārākie raksti

Par mani

Šajā blogā es vēlos dalīties ar savas dzīves detaļām. Tev būs iespēja sekot līdzi manām pārdomām un uzskatiem, kā arī notikumiem, kuri risinās manā dzīvē. Lai ievērotu manu līdzcilvēku konfidencialitāti, tēlu vārdi manos stāstos tiek mainīti un pats izmantošu pseidonīmu Misters X.

Atrašanās vieta

Riga, LV

Jaunākais no Instagram

This error message is only visible to WordPress admins

Error: No connected account.

Please go to the Instagram Feed settings page to connect an account.