Ballīte vēl nebija līdz galam beigusies, un pa stūriem vēl daži piedzērušies draugu draugi sūca kokteiļus, strīdējās un bučojās, kamēr citi gudri apsprieda, kā Latvija šodien tik nejēdzīgi zaudēja Norvēģijai. Man tas viss neinteresēja, un, būdams jau kārtīgā pālī, es devos atlūzt dīvānā. Vēl nebiju līdz galam atslēdzies, kad pienāca viņa, paņēma mani aiz rokas un aizveda uz savu guļamistabu. No rīta jau pamodos iesoļojis vīrieša kārtā. 


Jā, stāsts ir par manu nevainības zaudēšanu. Šajās dienās attapos, ka kopš šī zīmīgā notikuma ir pagājuši tieši 10 gadi. Tas bija hokeja čempionāta laikā, un tajā liktenīgajā dienā man šķita, ka visas pasaules nelaimes ir pārvēlušās pār manu dzīvi, tomēr kā izrādījās…


Bet nu par visu pēc kārtas: Man bija 16 gadi, es mācījos 10. klasē, un man bija draudzene Agnese! Agnese bija viena no mūsu skolas populārākajām meitenēm, un lai gan es arī biju diezgan populārs skolā un tusējos ar tā sauktajiem stilīgajiem cilvēkiem, bet līdz galam es nevarēju noticēt, ka Agnese ir piekritusi būt mana draudzene, jo man likās, ka viņa var dabūt jebkuru džeku Rīgā. Nepārprotiet, man nebija mazvērtības kompleksi, bet es vēl biju tīneidžeris un nebiju par sevi tik pārliecināts, kā tagad. Jebkurā gadījumā, kopš jaunā gada ballītes mēs bijām skolas “saldais pārītis”, kas nozīmēja, ka bijām pāris jau aptuveni 5 mēnešus, kas priekš tiem laikiem bija vesela mūžība. Agnese bija mana pirmā īstā draudzene, un tajā laikā mani hormoni plosījās kā negudri, un es fantazēju par savu pirmo seksuālo pieredzi gandrīz 24h diennaktī. Ar Agnesi bijām šo to pamēģinājuši, bet tālāk par hand-stuff viņa nebija man ļāvusi iet. Pie katras iespējas, es mēģināju viņu pavedināt uz mūsu pirmo reizi, bet viņa vienmēr atteica. Mēs sākām biežāk strīdēties par visādiem sīkumiem. Tagad atskatoties, viss tajā laikā bija sīkumi, bet toreiz likās, kā pasaules gals ir pat tādas muļķības, kā piemēram neatbildēšana uz sms veselas 3h. Bet jebkurā gadījumā, es netaisījos ar Agnesi pārtraukt mūsu tīņu draudzību, un man viņa ļoti patika par spīti visam. 


Vienā maija sestdienā, viņa uzaicināja mani aizbraukt uz Jūrmalu. Tā kā nebijām sen divatā neko darījuši, es biju ļoti priecīgs un optimistisks par mūsu randiņu. Aizbraucām uz Lielupi, un devāmies pastaigā pa Agneses bērnības vietām. Viņa man izrādīja, kur ir uzaugusi un mēs baigi feini pavadījām laiku pastaigājoties un runājoties. Man likās, ka nu viss ir atpakaļ savās vietās, līdz Agnese palika daudz nopietnāka, un uzsāka sarunu ar: “mums jāparunā par mums”. Ja dzirdat šo frāzi no sava partnera, tad tālāk varat arī neklausīties, tas nozīmē – viss ir cauri! Es pat vairs neatceros kādi tieši bija viņas argumenti, bet kāda tam visam starpība. Izrādās Agnese mani bija uzaicinājusi uz Lielupi lai pasūtītu, kamēr es tik naivi biju domājis, ka šī romantiskā pastaiga ir lai nostiprinātu mūsu attiecības. Uz notiekošo es mēģināju reaģēt adekvāti, un nekādas scēnas netaisīju, tomēr iekšēji jutu, ka visa mana pasaule sabrūk. Kājas palika ļenganas un es nesapratu, ko tādu esmu izdarījis nepareizi. Mani pārņēma dažādas emocijas, jo īpaši dusmas, gan uz sevi, ka neesmu pietiekami labs boyfrends bijis, gan Agnesi, kas tā paņem un nogriež visu kā ar nazi. Tagad atskatoties liekas smieklīgi, bet toreiz jau nebija nekādas pespektīvas. Agnese bija mana pirmā mīlestība, un es toreiz pat nezināju, kā man šādās reizēs reaģēt, un kā tas mani iespaidos vēlāk. Es sev apsolīju, ka nekad neļaušu nevienai meitenei mani šādi vēlreiz sāpināt. Toreiz sev solīju, ka ja jutīšu, ka attiecības sāk zudēt asumu, tad labāk tās izbeigšu pirmais, lai nepieļautu, ka kas šāds atkārtojas. 


Atpakaļ uz Rīgu es devos viens pats ar vilcienu, un sāku sūtīt ziņas draugiem, jo es galīgi negribēju atlikušo dienu pavadīt vienatnē. Lai arī es mēģināju tēlot, ka mani šis brakeup’s neietekmēja, man vajadzēja ar kādu par šo visu izrunāties. Tajā dienā spēlēja Latvija-Norvēģija, un tā bija ļoti svarīga spēle Latvijai par iekļūšanu ceturdaļfinālā, tomēr biju gatavs upurēt šo spēli, lai pavadītu romantisku randiņu ar Agnesi, bet tagad viss bija mainījies un biju gatavs piedzeries hokeja spēles laikā draugu kompānijā. Vairs neatceros kurš, bet kāds no draugiem uzaicināja spēli skatīties kādas meitenes dzīvoklī. Viņas vecāki bija kaut kur prom, tāpēc kā jau tajos laikos tas vienmēr notika – ja vecāki nav mājās, tad jārīko ir tusiņš. 


Es ierados uz ballīti un secināju, ka šajā dzīvoklī bija novācies diezgan liels bars līdzīga vecuma jauniešu no kuriem es pazinu labi ja katru ceturto. Bet man jau nekad nav bijusi problēma iejusties jaunā kompānijā. Tur nebija neviens no maniem pašiem tuvākajiem draugiem, vien pāris čomi no paralēlklases un vēl daži cilvēki, kurus zināju no skolas. Mani iepazīstināja arī ar mājas saimnieci, bet sākumā es viņai nepievērsu īpaši lielu vērību. Es gribēju sākt dzert, tāpēc mani maz interesēja apkārtējie cilvēki, bet vairāk pudeles, kas bija sakrāmētas viesistabā uz galda. Sākās hokeja spēle, un līdz ar to arī dzerstiņš. Es daudz neatceros notikumus kuri sekoja spēles sākumam, bet atceros, ka mēs daudz dzērām un, to ka Latvija negaidīti zaudēja Norvēģiem. Visi baigi škrobojās, bet man toreiz tas pa lielam bija vienalga. Es kādam izstāstīju par notikumiem ar Agnesi, un to dzirdēja citi, un nākamais ko atceros ir kā es stāstu skaļi savus tās dienas piedzīvojumus, un ballītes meitenes sēž man apkārt kā tādā auditorijā un uzmanīgi klausās manā brakeup stāstā ik pa brīdim dodot padomus un kritizējot Agnesi, tā it kā viņas viņu pazītu. Bet tas ko es atceros, ir ka man patika tā uzmanība ko vienlaicīgi tik daudz meitenes man izrādīja. Jau tajā brīdī es biju diezgan lielā neskaidrā, un vakars vēl nebija pat tuvu pusnaktij. Turpinājās dzerstiņš, un nekādas lielās detaļas no šī pasākuma es neatceros. Man nebija nekāda flirta, es nemēģināju ar nevienu salaist, man vienkārši gribējās sūkt savu dzērienu un pabēdāties par notikušo. 


Kaut kad nakts vidū, kad ballīte jau gāja uz beigām, es sāku just, ka lūztu nost, un pamanījis, ka dīvānu uz to brīdi nav okupējis neviens dibens, es nolēmu, ka tā ir ideāla vieta, kur man atlūzt. Tā arī darīju, un laimīgi ievēlies mīkstajā dīvānā, biju gatavs pabeigt šo vakaru bez tālākiem piedzīvojumiem. Tomēr kādā brīdī es sajutu, ka mani aiz rokas kāds rauj augšā un atjēdzies, es sapratu, ka tā ir ballītes rīkotāja – meitene kuras vārdu es pat līdz šim brīdim neatceros, tāpēc arī nemēģināšu izdomāt viņai viltus vārdu šim rakstam, jo, ja nu nejaušības pēc manis izdomātais vārds sakrīt ar viņas patiesībo? Ko tad? Nu, nekas jau traks tad nenotiks, bet labāk sauksim viņu par Mis Y. 


Mis Y mani aizveda taisnā ceļā uz savu guļamistabu, un paziņoja, ka es šonakt negulēšu uz dīvāna, bet gan pie viņas gultā. Man, protams, nebija iebildumu.


Te būtu baigi labi, ja es sīki aprakstītu, kas tieši notika guļamistabā, bet diemžēl, arī šī atmiņas man ir ļoti miglainas un virspusējas. Ja godīgi, cik atceros, tur nebija nekādas romantikas, intimitātes vai priekšspēles. Mēs palīdām zem segas, pabučojāmies, un ķērāmies pie lietas. Interesantākais sākās no rīta. 


Pirms lasāt tālāk aprakstīto, jums jāsaprot un jāatceras pāris svarīgas lietas, lai mani nenosodītu un nedotu kaut kādus puritāniskus padomus: 



  1. es biju diezgan lielā pālī,

  2. man bija 16 gadu, 

  3. mana partnere bija aptuveni līdzīgā dzēruma stāvoklī, un man šķiet pat nedaudz jaunāka par mani,

  4. es ļoti gribēju zaudēt nevainību pēc iespējas ātrāk.


Ņemot vērā iepriekš minēto, no rīta pamodos pirms manas Mis Y un nopriecājos, ka beidzot esmu īsts vīrs (kā man toreiz likās). Tomēr praktiski uzreiz arī nāca apjēga, kas iebelza man pa purnu – mēs vakar neizsargājāmies, un es pabeidzu viņā iekšā. Kaut kāda iemesla dēļ, paša seksa laikā es par to vispār nedomāju, un šķiet, mana partnere arī ne. Bet nu apjēdzu lietas nopietnību. Pēkšņi manā galvā sāka attīstīties visādi scenāriji, kuriem es noticēju un viss sagriezās kājām gaisā! Sapratu, ka esmu kļuvis par tēvu 16 gadu vecumā, un es pat nezinu bērna mātes vārdu. Kā es to izstāstīšu vecākiem? Ko par to teiks ome? Es taču nevarēšu normāli pabeigt skolu un iestāties augstskolā, tā vietā man vajadzēs pelnīt piķi pamperiem McDonaldā. A varbūt viņa vispār ļauj sevi izmantot katram dzērājam, kurš ballītē atlūzt uz viņas dīvāna? Varbūt viņai ir visas zināmās STS, un tagad man vajadzēs ārstēties no gonorejas? Un …. ĀRPRĀTS! JA NU VIŅAI IR AIDS!? Kā es to paskaidrošu savām nākamajām draudzenēm? …


Vienvārd’ sakot man sākās panika. Es piecēlos, lai apģērbtos un aizietu uz tualeti. Mana partnere pamodās un mēs kaut ko parunājām, bet es jau vairs neatceros, ko tieši, bet tas nebija par pagājušo nakti un mūsu neizsargāšanos. Es teicu, ka man jādodas mājās, ka vecāki jau zvana, un viņa vienaldzīgi teica, ok. Es devos mājās, un pa galvu dauzījās tik daudz domu. Bailes, panika, stress vienlaikus mijās ar lepnumu un prieku, ka esmu TO izdarījis. Līdz tam man bija nedaudz bail, vai es varēšu performēt, kad pienāks īstais brīdis. Tagad es zināju, ka ar mani viss ir kārtībā, un šajā ziņā nav par ko uztraukties. Protams, tas nenotika skaisti. Šis nav tas stāsts, kas iedvesmos citus jauniešus viņu pirmajai reizei, bet tāds bija mans stāsts, un savā ziņā es pat priecājos, ka tas notika ar kādu random meiteni, jo esmu pārliecināts, ka pirmajā reizē es nebiju neko labs, un nekādu baigo baudu nesagādāju partnerei. Pirmajā reizē vajadzēja tikai tikt tam pāri, lai zinātu, ka spēju to izdarīt un ka šai ziņā ar mani viss ir kārtībā. 


Es turpināju nervozēt turpmākās nedēļas. Ievācu vairāk ziņas par Mis Y, atradu viņu Facebook, bet neuzaicināju par draugu. No draugiem mēģināju uzzināt, šo to par viņu, un ja viņa būtu stāvoklī, noteikti to uzzinātu. Aizgāju arī pārbaudīties uz STS, arī šajā ziņā viss bija kārtībā, es biju tīrs. Lai arī mums bija kopīgi draugi, manu Mis Y tā arī vairs nekad savā dzīvē nesatiku, un varbūt arī labi ka tā. Man šķiet, ja šodien viņu satiktu uz ielas, es paietu garām un nemaz viņu neatpazītu. 


Tāda bija mana pirmā reize. Kāda tam varētu būt morāle? Lietojiet prezervatīvus! Tieši tik vienkārša tā morāle.


Bet šis nav pats jocīgākais vai interesantākais, kas ar mani ir noticis gultā. Aizdegušies mati, smieklu lēkmes, slēpšanās skapī no vecākiem – tās ir tikai pāris lietas, par kurām es pastāstīšu kādā no tuvākajiem rakstiem. 


Seko man arī Instagram vai Facebook profilos – pievienojies, lai pirmais uzzinātu par jaunākajiem bloga ierakstiem! Un yes, yes, yes, tagad arī TikTok.


Ja Tev patīk šāda veida saturs, tad Tev tagad ir iespēja mani atbalstīt un motivēt uzsaucot man KAFIJU. Drīzumā mani kafijas kluba biedri arī varēs uzzināt manus jaunākos piedzīvojumus ātrāk par citiem un tikt pie satura ar kuru nedalīšos publiski!



Populārākie raksti

Par mani

Šajā blogā es vēlos dalīties ar savas dzīves detaļām. Tev būs iespēja sekot līdzi manām pārdomām un uzskatiem, kā arī notikumiem, kuri risinās manā dzīvē. Lai ievērotu manu līdzcilvēku konfidencialitāti, tēlu vārdi manos stāstos tiek mainīti un pats izmantošu pseidonīmu Misters X.

Atrašanās vieta

Riga, LV

Jaunākais no Instagram

This error message is only visible to WordPress admins

Error: No feed found.

Please go to the Instagram Feed settings page to create a feed.

Melnā kabrioleta medības '22