Jau vairāk, kā nedēļu dzīvoju četrās sienās un vienīgās reizes, kad dodos ārpus mājām ir rīta skrējiens un veikala apmeklējums īsi pirms tā slēgšanas. Interesanti, ka brīdī, kad gribētos beidzot noprovēt pārtikas piegādi mājās, bezgalīgās rindas neļauj to īstenot dzīvē. Šobrīd, divu dienu laikā, piegādi var saņemt vienīgi alkoholam. To gan sanāca izmantot arī man, lai gan domāju, ka šī bija reāli stulba ideja no Latvijas valdības – ļaut iegādāties alkoholu internetā, zinot cik daudz džeki šobrīd sēž mājās, laikā, kad ir aizliegtas gandrīz visas pārējās izklaides iespējas.

Man jau sāk likties, ka savam dzīvoklim no galvas zinu visus sīkākos elementus. Ja vajadzētu veidot fotorobotu dzīvoklim, es to varētu izdarīt ar 1 pret 1 precizitāti. Ārkārtas situācija. Tādā šobrīd atrodas mūsu valsts un ne tikai mūsējā. Skolas aizvērtas, sporta zāles, kino un daudzi veikali ciet, tāpat kā robežas. Izskatās, ka ceļojumā kādu laiku doties nevarēs. Saprotams, ka ir jāsargā cilvēki un jāapstādina šis trakums. Kaut kur ziņās dzirdēju, ka šādā situācijā mēs varētu atrasties vēl vismaz trīs, četrus mēnešus, ja ne ilgāk.

Es esmu atbildīgs, cenšos ievērot sociālo distancēšanos cik vien varu, bet jāsaka godīgi – ir nenormāli grūti un garlaicīgi. Tas sāk līdzināties agrākajiem realitātes šoviem, kur grupu cilvēkus ieslodzīja telpās. Šo laiku esmu lietderīgi izmantojis, cītīgi strādājot un pelnot. Ņemot vērā, ka gandrīz visas izklaides ir aizliegtas, šobrīd darbam veltu daudz vairāk laika nekā līdz šim. Rezultātā martā esmu nopelnījis divreiz vairāk, nekā, piemēram, janvārī un februārī kopā. Šis ir bijis patiešām ražens mēnesis, ar ko es varu palepoties. Izdevumi arī šomēnes ir gandrīz nekādi, tāpēc patīkami pavērot bankas konta pieaugumu. Bet cik daudz cilvēks ir spējīgs strādāt?

Gandrīz visu, kas man interesēja Netflix esmu noskatījies, arī Youtube neko sakarīgu vairs nevaru atrast.. Visi bāri un klubi ir ciet. Saprotu, saprotu, tas bija jāizdara, bet bez kontakta ar cilvēkiem var palikt traks!

Ārā ir burvīgs laiks un paliek arvien siltāks. Es sapratu, ka man vajag izrauties no dzīvokļa. Izrauties no šīs pilsētas. Iesēsties savā BMW un doties izvēdināt galvu. Pirms gada, vai diviem, es sapirkos ekipējumu fotogrāfēšanai un sāku ar to nopietni aizrauties. Biju pat domājis sākt ar to pelnīt. Tomēr intereses mainījās un šobrīd kamera vairāk krāja putekļus uz skapja. Dažreiz lielījos ciemiņiem, kad tie jautāja par kameru, ka esmu profesionāls fotogrāfs. Varbūt par tādu arī jākļūst? Vismaz uz dienu, vai divām?

Izlēmu, ka beidzot kamerai jāliek kaut ko darīt un jādodas medīt skaistas bildes. Galvā sāku prātot, kur būtu labākās ainavas un kā tieši tās iemūžināt. Lai cik mums būtu skaista daba, liekas, ka šoreiz ar dabu vien nepietiks, lai apmierinātu vēlmi pēc patiešām labām bildēm. Skaistai dabai fonam vajadzētu priekšplānā kādu skaistu meiteni. Varbūt pie vainas ir pašizolācija, bet esmu jau sācis sazināties ar dažām potenciālajām modelēm, kuras būtu pietiekami trakas, lai ar mani izrautos no mājām arī šajā pašizolācijas laikā.

Uzrakstīju meitenei vārdā Ramona īsziņu ar tekstu “Es un tu, kamera un daba?”. Viņa vienmēr ir piekritusi trakām idejām. Ramonu es iepazinu vienā trakā ballītē Jūrmalā. To vakaru pavadījām kopā, bet tagad esam vairāk kā draugi. Varētu to nosaukt par kaut ko līdzīgu kā “friends with benefits” tipa situāciju, bet pārgulējuši tā arī nekad neesam, lai gan abi apzināmies, ka tas tā pat notiks. Pēc pāris minūtēm saņēmu apstiprinošu ziņu, paķēru kameru un devos ceļā.

Kad ierados pēc Ramonas, man par pārsteigumu, mašīnā iekāpa divas meitenes. Ar Ramonu kopā bija viņas draudzene, Dace kura sastādīšot mums kompāniju. Izrādās meitenes pēdējās divas dienas kliedē vientulību kopā. Es nedaudz noskumu, jo cerēju pavadīt dienu divatā, flirtējot un iespējams izvēršot fotosesiju par kaut ko pikantāku. Tomēr neesmu cilvēks, kas metīs meiteni ārā no mašīnas, tādēļ pieņēmu jauno ideju, divas meitenes un daba. Un jāatzīst, ka Dace bija ļoti simpātiska brunete ar īstu modeles augumu. Jau pašā sākumā mūsu acu skatieni sastapās un viņas sejā varēja redzēt koķetīgu smaidiņu.

Dace bija paķērusi līdzi trīs pudeles šampanieša un trīs smieklīgi mazas glāzītes. Uzreiz visi iedzērām glāzīti šampja par iepazīšanos un atkalredzēšanos. Esmu atbildīgs vadītājs un tieši šādiem gadījumiem cimdu nodalījumā man stāv policijas klases alkometrs.

Kad atbraucām pie Ogres zilajiem kalniem mēs izkāpām no mašīnas. Diemžēl cerētā vientulība izpalika, jo daudziem citiem arī šī vieta šķita laba ideja, kur aizmukt no četrām sienām. Meitenes bija redzami iereibušas un smīkņāja. Viņām cilvēku pūļi šķiet netraucētu fočēties, bet es sapratu, ka jāmeklē kāda klusāka vieta. Braukājām apkārt meklējot dažādus spotus fotosesijām un nesteidzīgi devāmies atpakaļ uz Rīgas pusi. Meitenes gan baigi daudz ārā fočēties nevēlējās un kāpa atpakaļ mašīnā.

Baigi auksts, viņas teica. Tam es īsti piekrist nevēļējos, jo ārā bija +10 grādi un saulīte, bet paskatoties, kā viņas bija saģērbušās, iespējams viņām patiešām varētu būt pavēsi. Meitenēm virsū bija vasarīgas drēbes, lai gan ir marta beigas. Man šķita, ka fotosesija būs beigusies tā pa īstam nesākoties. Jā, meiteņu kompānija bija laba, par to sūdzēties nevarēja, bet diena bija kā radīta labām bildēm.

Ramona, iespējams, redzot manu skābo ģīmi, ieteica alternatīvu. Kādēļ gan neuztaisīt kādu foto mašīnā. Mašīna man esot forša, pēc viņas domām, un dabu visi tāpat jau ir redzējuši. Dace piekrita. Es apgriezos otrādi vadītāja sēdeklī un ieslēdzu kameru. Viņas pozēja uz aizmugurējā sēdekļa un es sāku fočēt. Starp bildēm viņas vēl iedzēra šampi un noņēma jakas.

Pēc vairākām bildēm Dace pasmējās un teica, ka viņai paliekot karsti un sāka novilkt vienu drēbes gabalu pēc otras. Man, protams, tas patika. Pikantā fotosesija, to es nebiju iedomājies. Beigās arī Ramona pievienojās un koķetīgi smaidot iepozēja.
Šis notikumu pagrieziens kļuva interesants. Es varbūt varētu ieteikt ko pārgalvīgu, kā piemēram jautrību trijatā, bet vai viņas piekristu? Tā laikam ir visu čaļu populārākā seksuālā fantāzija, kā arī dažu meiteņu, kuru vēl man nav sanācis īstenot dzīvē. Šī varētu būt laba iespēja. Lai gan Ramonu pazinu, tomēr nezinu vai šādam piedāvājumam piekristu. Un Daci es vispār pirmo reizi satiku, bet viņa man simpatizēja. Šobrīd pat vairāk nekā Ramona. Dacei bija tas šarms, kas mani ļoti piesaistīja. Turklāt tas kā viņa pārgalvīgi pirmā novilka kleitu mani tiešām uzbudināja. Varbūt trijatā mums nesanāks, bet vai man bija iespēja pavadīt vakaru ar Daci? Kad sāka palikt tumšs, meitenes apģērbās un vēlējās doties mājās.

Pajautāju, vai arī šovakar abas meitenes paliks pie Ramonas, jo galvā visu laiku kalu plānus, kā īstenot savu fantāziju. Gribēju piedāvāt meitenes aizvest pie Ramonas un uzkāpt uz kādu glāzīti šampja, bet pēc tam paziņot, ka nevaru vairs stūrēt mājās, tomēr Ramona uzreiz paziņoja, ka viņai sāk sāpēt galva un grib vienkārši viena mājās izgulēties. Man šķiet, ka Ramona juta manu un Daces ķīmiju un sajutās nedaudz greizsirdīga. To vēl vairāk pastiprināja Ramonas izteikumi, ka Daci jāizlaiž pirmo, jo tas mums esot vairāk pa ceļam, bet es atbildēju, ka tā kā viņai sāp galva, tad aizvedīšu pirmo mājās tieši viņu.

Kad palikām divatā ar Daci, viņai sejā bija viltīgs smaidiņš. Es negribēju vest Daci mājās un šķiet viņa arī vēl nebija gatava turp doties. Teicu, ka man jāaizbrauc nomazgāt mašīna un pa ceļam sarunas izvērtās daudz personīgākas. Es izteicu komplimentu, ka šodien redzētos augumus patiešām vērts iemūžināt bildēs. Reizē uzliku savu roku uz viņas kājas. Dace uzlika savu roku uz manējās, pavilka to nedaudz augšup pa savu kāju un atbildēja, ka manā priekšā viņai ļoti patika izģērbties. Šampis laikam padarīja mūsu sarunas ļoti atklātas. Šajā brīdī man vairs nebija šaubas par topošo vakara iznākumu un es atzinos, kāpēc aizvedu Ramonu mājās pirmo.

Lai nedaudz novērstos no spriedzes un saglabātu to vēlākam brīdim vakarā, nomainīju tēmu. Minēju ka pietrūkst ikdienas sabiedriskās izklaides, kā kinoteātri, jo šobrīd viss slēgts. Dace pilnībā piekrita un patiesās emocijās atzinās, ka arī viņai kino ļoti pietrūkstot. Nosvērtā balsī piedāvāju filmu vakaru pie manis. Kāda laba filma, popkorns un ūdenspīpe bija pietiekami labi argumenti, kam Dace nespēja atteikt.

… turpinājums sekos nākamajā blogā!

Par mani

Šajā blogā es vēlos dalīties ar savas dzīves detaļām. Tev būs iespēja sakot līdzi manām pārdomām un uzskatiem, kā arī notikumiem, kuri risinās manā dzīvē. Lai ievērotu manu līdzcilvēku konfidencialitāti, tēlu vārdi manos stāstos tiek mainīti un pats izmantošu pseidonīmu Misters X.

ATRAŠANĀS VIETA

Riga, LV

Array

This error message is only visible to WordPress admins

Error: API requests are being delayed for this account. New posts will not be retrieved.

Log in as an administrator and view the Instagram Feed settings page for more details.