Šī diena sākās ar krūzi kafijas un dziļiem skatiem tālumā. Vēl nebiju pieradis dzīvot 100 metrus virs zemes un katru dienu vēroju apkārt esošās mājas, ielas un mašīnas. Šai bezrūpīgajai nodarbei bija arī cits iemesls. Pēc robežu slēgšanas un visa veida ierobežojumiem vienkārši nebija baigi daudz ko darīt. Jā, katru dienu turpināju strādāt pie datora, bieži devos uz sporta zāli un daudz studēju par biznesu un peļņu, bet ar to arī mani ikdienas pienākumi beidzās. Parasti mani vēl nodarbināja onkuļa dzīvokļu īre, bet šobrīd arī šis bizness ir iepauzēts un dzīvokļi tiek remontēti un sagatavoti ilgtermiņa īrei.


Cilvēki vienmēr saka, ka mierīgāks brīdis dzīvē ir vajadzīgs, lai atskatītos un paveikto un palasītu kādu grāmatu, pachillotu. Bet man nav ko pārdomāt, šobrīd man ir sajūta, ka gribu satikt cilvēkus, ceļot apkārt, tērēt naudu, dzīvot dzīvi. Ironiski, ka šīs visas lietas valdība šobrīd cenšas stipri ierobežot. Vēl viena lieta, kas man atbrīvoja laiku un domas, bija aktīva kontakta pārtraukšana ar Annu. Viņa toreiz mani uzmeta un neieradās uz spontāno randiņu. Lai gan mani tas vēl vairāk tracināja un savā ziņā patika, es nolēmu, ka pagaidām jāietur pauze, jāaizmirst uz laiku par viņu. Tāpēc arī treniņus pārcēlu uz rītu, nevis vakarā, kad nācu reizē ar viņu.


Tātad, skatījos uz satiksmes plūsmu ielās un salīdzināju ar balto putu griešanos manā kafijā. Vienmēr steigā šurpu turpu, bet tāpat nonāk turpat atpakaļ. Tad pēkšņi saņēmu ziņu telefonā no tēvoča. Man bija uzdevums. No mana vecā dzīvokļa vajadzēja izvākt dažas mantas, kas traucē jaunajai īrniecei. Stāsts bija tāds, ka dēļ viņas man nācās izvākties, jo viņas tēvs – mana tevoča sens draugs – vēlējās tieši to dzīvokli īrēt viņai, jo tas atradās vistuvāk viņas skolai. Mans onkulis, būdams labs draugs, paklausīja un galu galā ciest nācās man, izvācoties. Bet viss labi beidzās, atradu savu jauno dzīvokli, kas ir 100 reizes skaistāks. Atcerējos to meiteni. Tā jau simpātiska un aptuveni manā vecumā, bet man galīgi negribējās viņai palīdzēt dēļ šī atgadījuma. Man galvā radās priekšstats, ka viņa noteikti ir ļoti izlutināta. Tomēr man tēvocis palūdza to izdarīt. Un izvēdināt galvu man noderēs, tāpēc sataisījos un braucu turp.


Tik dīvaina tā sajūta, kad dodies pa maršrutu, ko agrāk veici ikdienā uz mājām, bet šoreiz esi tikai ciemiņš. Pieklauvēju pie durvīm un sagaidīju, kad tās atvērs vaļā. Spilgti sajutu svaiga ēdiena un puķu smaržu. Dzīvoklis bija palicis manāmi savādāks – mājīgāks un sievišķīgāks. Tomēr nostaļģiju noslāpēja kas cits. Manā priekšā stāvēja tā pati meitene, bet šoreiz ieraudzīju viņu citā gaismā. Viņa bija sataisījusi matus lokās un sejā bija nekautrīgs smaids. Un kā bonuss visam, viņa man pretī stāvēja naktskreklam līdzīgā blūzītē. Ļoti centos neskatīties, bet līdz ko pamanīju blūzē izspiedušās krūtis un nedaudz arī krūtsgalus, mana visa nostāja pret situāciju mainījās. Laipni sasveicinājos, bet galvā manas domas par šo meiteni bija pilnībā izmainījušās sekundes simtdaļās.


Mans uzdevums bija savākt pāris gleznas un vēl dažus neizmantojamus sīkumus. Izteicu pāris saviesīgus jokus par to, ka dzīvoklis acīmredzot uzlabojies ar jauno saimnieci. Kaut kā netīšām arī paspruka komentārs, par to ka daudz kas piedzīvots šajā gultā. Komentārs izvērtās neveiklā klusuma brīdī. Meitene, Natālija, paskatījās uz gultu un tad uz mani. Noteikti viņas galvā iezagās doma, ka vēlreiz jānomaina palagi un kārtīgi jāiztīra gulta.


Nomainīju tēmu un turpinājām sarunas. Pastāstīju, ka agrāk man šeit ballītēs izdevās saspiest diezgan daudzus cilvēkus, un sapratāmies, ka tas ir foršāk kā tagad, kad visi sēž mājās un neko nevar darīt. Tad savācu mantas un grasījos doties. Natālija man palūdza vai nevaru arī viņai palīdzēt ar vienu lietu. Viņai bija jāatved jauns, lielāks dīvāns un es varētu palīdzēt. Piekritu. Tāpat man nebija īpaši ko darīt un arī savas darba lietas varu pārcelt uz vakaru bez problēmām. Īsumā tajā dienā aizvedu onkuļa mantas, noorganizēju nomas busiņu, aizvedu veco dīvānu, atvedu jauno un paspējām vēl vairākas lietas atvest. Natālija bija ļoti priecīga. Mēs pavadot dienu kopā bijām daudz labāk iepazinušies. Un arī es vairs uz viņu nedusmojos, Nu.. vēl nedaudz dusmojos.. bet jutu arī stipru seksuālo pievilkšanos. Zināju, ka man šeit ir zaļā gaisma. Tāpēc atļāvos būt tiešs un nekaunīgs. Piedāvāju, par cik pirmīt jutu smaržu no lieliskām pavāra iemaņām, ka mēs varētu uztaisīt kopīgas vakariņas. Viņa piekrita. Pēc vakariņām piedāvājos palikt uz filmu. Šoreiz arī viņa neminstinoties piekrita. Iekārtojāmies jaunajā dīvānā, kas tiešām bija sasodīti daudz ērtāks par iepriekšējo.


Kādu laiku pasēdējām mierīgi skatoties filmu un aprunājot sižetu, taču gaisā varēja just seksuālo spriedzi. Noteikti, ka arī viņa izjūt šā laika grūtības iziet sabiedrībā un saņemt pretējā dzimuma uzmanību. Jeb īsāk sakot – mēs abi bijām nogribējušies pēc seksa. Un tagad bija laiks svarīgākajām kustībām. Piedāvājos mums abiem ieliet dzērienu un kad atgriezos, pavisam nekaunīgi apsēdos cieši blakus un uzliku roku uz viņas kājas. Pirmā sajūta bija pavisam dīvaina, jo jutu viņu sajūtam un uztveram šos pieskārienus. Taču mans uzdevums bija palikt pārliecinoši pie sava gājiena. Double-down. Ar maigu kustību noglāstīju viņas kāju augšā lejā. Viņa uzlika savu roku uz manējās un pieglaudās tuvāk. Es zināju, ka tā ir uzvara.



Turpinājām skatīties filmu, runāties par dažādām tēmām un vienlaicīgi turpināju glāstīt viņas kāju. Sarunas bija tiešām patīkamas. Lēnām nonācām pavisam ērtā pozā, kur viņa iekārtojusies manā azotē. Mana roka dabīgi nonāca uz viņas pēcpuses. Es sāku pāriet no maigām kustībām uz nedaudz agresīvākām. Ieķēros spēcīgāk viņas pēcpusē. Viņa piecēla galvu un ar aizvērtām acīm un puspavērtām lūpām tiecās pēc manējām. Sākām skūpstīties. Man likās ka pavisam drīz kļūsim pliki un viss notiks dabīgi. Viņa jau atradās uz manis pavisam iekarsusi, nedaudz elsoja un es manas rokas atkal bija ap viņas pēcpusi. Taču tad viņa noņēma manu roku no savas pēcpuses un teica, lai turpinām skatīties filmu mierīgi. Sapratu, ka būs jāpacīnās šajā gadījumā. Turpinājām skatīties filmu taču jau pēc pāris minūtēm atgriezāmies pie skūpstīšanās un pieskārieniem. Un tad atkal viņa pēkšņi mani apstādināja. Un tā vairākas reizes. Ar katru piegājienu es aizvien vairāk atļāvu savām rokām brīvību un centos viņu uzbudināt, jau gaidot brīdi, kad viņa mani apstādinās. Zināju, ka kādā brīdī viņa salūzīs un neizturēs uzbudinājumu. Un tā arī notika. Bet tas bija stundu vēlāk, kad jau bijām viens otru izģērbuši, tomēr viņa vēl atturējās. Šī izvērtās par tādu kā interesantu spēli. Tagad gan es viņu vienlaicīgi kaislīgi skūpstīju un manas rokas iezagās dziļi viņas biksītēs. Šis bija kritiskais punkts un viņa vairs nepretojās. Tā kā bijām abi ļoti ļoti uzbudināti, mūsu prieki bija samērā īsi, bet tomēr – wow. Lai gan pirms tam šo meiteni uztvēru kā grāmatu tārpu un kautrīgu gudrinieci, viņa šovakar pilnībā atvērās. Varēja just, ka viņa dziļi sevī tur iekšā miljons trakus pārsteigumus un šovakar sajutu tikai dažus no tiem.


Tomēr pēc seksa atguvu sajēgu, ka esmu pārgulējis ar meiteni, kas ir gandrīz kā ģimenes draugs. Ja nu mēs kādu dienu satiekamies kādā plašākā radu saietā? Vai vēl trakāk, ja nu onkulis uzzina ko esmu izdarījis? Es tomēr šeit devos darba darīšanās un šis gluži nav tas klientu serviss, ko no manis sagaida. Nolēmu, ka šīs izpriecas jāatstāj kā emociju karuselis un garlaicības kliedējums. Pēc pāris filmām un divām mūsu “sesijām” devos mājās, pateicos par vakaru un atstāju šo notikumu pagātnē.


https://naudasgovs.com/?utm_source=blog&utm_medium=banner


Populārākie raksti

Par mani

Šajā blogā es vēlos dalīties ar savas dzīves detaļām. Tev būs iespēja sekot līdzi manām pārdomām un uzskatiem, kā arī notikumiem, kuri risinās manā dzīvē. Lai ievērotu manu līdzcilvēku konfidencialitāti, tēlu vārdi manos stāstos tiek mainīti un pats izmantošu pseidonīmu Misters X.

Atrašanās vieta

Riga, LV

Jaunākais no Instagram

This error message is only visible to WordPress admins

Error: No connected account.

Please go to the Instagram Feed settings page to connect an account.