Nedēļa pagāja darbīgi un kā ierasts – peļņas ziņā ražīgi. Nu jau esmu kārtīgi iepraktizējies un naudas pelnīšana online man padodas raiti, īpaši neiespringstot. Šobrīd galvenais izaicinājums ir uzturēt neatlaidīgu regularitāti un paškontroli, lai katru dienu noteiktā laikā piesēstos pie darba datora. Protams, mans darba grafiks ir “brīvs”, jo pats sev esmu saimnieks, bet tas arī nozīmē, ka pašdisciplīna šajā veiksmes stāstā ir atslēgvārds. Un, lai ikdienā neiezagtos rutīna, ik pa laikam ir jāizvēdina galva un jāsatiek kāda meitene.


Ar Daci pāris reizes tikāmies uz vakariņām un filmu pie manis, bet pa nakti gan viņa pie manis nepalika, katru reizi ar kaut ko aizbildinoties. Pēc SPA “aplauziena”, man nebija noskaņojuma plašiem žestiem. Drīzāk gribēju būt atturīgāks un pavērot, ko Dace vēlas no mūsu attiecībām. Vienā brīdī sajutu, ka Dace sevi sākusi bremzēt esot kopā ar mani. Nevarētu teikt, ka viņa palika vēsa vai atturīga, bet kaut kas nebija līdz galam labi. Viņas uzvedībā bija manāms satraukums – acis šaudījās apkārt un pati viņa bija kā nervu kamols. Kad aicināju pastāstīt, kas viņai uz sirds, Dace tikai norādīja uz saspringu periodu darbā. Bet man vairāk likās, ka man blakus viņa jutās nevietā. 


Piektdienas vakarā man atnāca uzaicinājums uz privāto ballīti kaut kur Andrejostas rajonā. Piedāvāju Dacei uz to aiziet kopā un pēc tam braukt pie manis. Dacei gan kaut kas cits bija darāms un viņa solījās pievienoties vēlāk. Tad nu uz tusiņu devos viens, bet zināju, ka tur satikšu savus čomus. Kad ierados, atmosfēra bija lēnīga, lai gan skanēja laba mūzika un dzērienu izvēle bija diezgan augstā līmenī. Pamazām saradās vairāk cilvēku un, lai gan dejas izpalika, pasākums kļuva dinamiskāks. Satiku vairākus paziņas, tai skaitā vienu Daces draudzeni Madaru. Nekad nebiju viņai pievērsis īpašu vērību, bet šoreiz sākām sarunāties un varēja just, ka Madara jau bija manāmi iereibusi. Viņa pļāpāja vienā laidā un, kad jau sāku apsvērt variantus, kā no viņas pieklājīgi tikt vaļā, Madara sāka runāt par Daci. Tā jau bija tēma, kas mani interesēja.


Viņas, lielākoties – monologs bija par to, kā viņas iepazinušās un cik labas draudzenes bija skolas laikos. Madaras runāšana uz mani iedarbojās kā miega zāles, bet centos izklausīties ieinteresēts, jo negribēju būt nepieklājīgs. “Nu jā,” viņa turpināja, “un tā mēs ik pa laikam saskrienamies līdz pat šim brīdim. Bet man jau liekas, ka Dace ir diezgan egoistiska, domā tikai par to, ko pati grib un kā viņai ērtāk. Nu, paskaties uz sevi – pievilcīgs, sportisks, inteliģents vīrietis, tu varētu dabūt normālu meiteni, ko tu pinies ar to Daci?! Nu laid taču viņu vienreiz vaļā, ko tu mokies??”  Šī  sarunas daļa man spilgti palikusi atmiņā, jo tajā brīdī Madara man atklāja būtisku informāciju. Teicu, ka nesaprotu, ko viņa ar to domā. “Dace taču ir saderinājusies! Uz ko tu ceri visu laiku, es nesaprotu… un kā var tā vazāt aiz deguna sakarīgu džeku, es tā nevarētu…” Pārtraucu viņas murgus ar skaļu jautājumu – ko viņa tur izdomā, Dace šovakar plāno atbraukt uz šejieni, mums viss ir ok un no jūrnieka viņa sen jau kā izšķīrusies. Pie šiem vārdiem viņai iemirdzējās acis, vai varbūt patērētais alkohols padarīja viņas acis spožākas. “Kāda vēl meiteņu ballīte?! Viņa taču ar savu līgavaini tusē otrā pilsētas malā, redz kur, atsūtīja man selfiju.” Viņa izvilka savu telefonu un parādīja “WhatsApp” bildi, kurā Daci apķēris smaidīgs čalis. Kaut ko tādu nebiju gaidījis!!! No dusmām man aizmiglojās skats un Madara uz mirkli saplūda ar mēbeli, uz kuras sēdēja. WTF un vēlreiz WTF!!! Biju pārsteigts un sāpināts, bet beidzot visa kopbilde rādījās skaidra. Dace bija tik nervoza, jo viņa vienlaicīgi krāpa ne tikai mani, bet arī savu līgavaini. Katru reizi, kad Dace nevarēja palikt ar mani, viņai bija jābūt mājās kopā ar citu cilvēku. Acīmredzot viņa bija apsvērusi šķiršanos no drauga, bet tad pārdomājusi, un es viņai biju tāds pēdējais “piedzīvojums”, pirms iestūrēt laulības ostā. Varbūt tieši iepriekšējā situācija ar Ramonu lika viņai domāt, ka labāku attieksmi nemaz neesmu pelnījis. Lai gan biju nereāli dusmīgs par to, kā viņa attiekusies pret mani, īstie zaudētāji šajā situācijā bija viņa pati un tā saucamais topošais vīrs. Šādi čūskas gājieni manā skatījumā agrāk vai vēlāk novedīs pie attiecību iziršanas. Tur pretī es tagad esmu brīvs no šiem meliem! 


Man bija jāiedzer, lai noskalotu tikko dzirdētos jaunumus, kas neslēpšu, mani pamatīgi satrieca. Nebiju tam gatavs. Tādiem meliem un teātrim, ko Dace pēdējā laikā spēlēja. Vienā rāvienā iztukšoju viskiju, tad otru, trešo viskija glāzi…  Uzsaucu šotus visiem! Trīs piegājienos! Visi skaļi uzgavilēja. 


Es dzēru, daudz, gribēju šovakar uzdot uguni, lai aizmirstu  negatīvās emocijas un visu, kas saistās ar Daci. Labi, labi, neesmu arī pats biji eņģelis, bet pēdējā laikā neviens man nevarētu pārmest satikšanos ar divām meitenēm vienlaicīgi. Dace atgriezās manās domās atkal un atkal. Man vajadzēja spēcīgas zāles, lai aizmirstu, tāpēc sāku lūkoties apkārt un ieraudzīju  Madaru. Viņa visu laiku grozījās kaut kur tuvumā. Iedzērām kopā pa šotam. Un tajā kondīcijā fakts, ka tieši viņa bija slikto ziņu nesēja, mani vairs īpaši nesatrauca. Es gribēju izklaidēties. Madara tajā situācijā un apgaismojumā likās pat savā ziņā pievilcīga. Tas nebija svarīgi! Iečukstēju viņai ausī: “Braucam pie manis, parādīšu kaut ko neaizmirstamu!” Viņai divreiz nebija jāsaka. Sagaidījām taksi un braucām pie manis. Mašīnā sākām glāstīties un skūpstīties. Man bija vienalga ar viņu, vai ar kādu citu… Viņa bija mans kārtējais upuris. Vai varbūt šoreiz bija otrādāk, es biju kļuvis par Madaras upuri.


Kad tikām pie manis, “fantastiskā panorāmas skata” tūre izpalika, negribēju viņu ne aplidot, ne pārsteigt, gribēju viņu iegūt un aizmirsties. Un viņa ļāvās visam, ko ar viņu darīju. Atceros skaņu, ar kuru izplīsa viņas blūzes podziņas, kad to atrāvu vaļā… kā filmās ar kaislīga seksa ainām. Tikai tā nebija filma, es biju uzvilcies, dusmīgs. Paņēmu viņu uz sava jaunā dīvāna, uz kura šovakar patiesībā biju ieplānojis to darīt ar Daci. Šīs domas vēl vairāk mani uzkurināja. Seksu ar Madaru atceros tā diezgan miglaini. Kaut kas bija, kaut kas nebija, ne šis ne tas. Viņa noteikti centās un arī izbaudīja, bet manā galvā valdīja tāds haoss, ka vienkārši gribēju viņu paņemt stipri. Sagrābu viņu aiz kakla un izliku visu savu enerģiju līdz beidzu.


Nezinu kā, no rīta abi pamodāmies manā gultā. Viņa novelēja man dzīvespriecīgu labrītu un optimistiski pajautāja, vai man gadījumā nav Ibumetīna, ka galva plīstot vai pušu. Viss, ko viņa runāja un darīja mani kaitināja. Tad viņa enerģiski pielēca kājās, iegāja dušā un tad uz virtuvi taisīt mums abiem brokastis… o-o-k… par cik pats nevarēju izlavīties no sava dzīvokļa, cerēju vismaz, ka viņai pietiks saprašanas, ko tik nevar sastrādāt dzērumā un ka nav ko stiept garumā. Vēlējos, lai viņa ātrāk pazūd no mana dzīvokļa un no manas dzīves…



Populārākie raksti

Par mani

Šajā blogā es vēlos dalīties ar savas dzīves detaļām. Tev būs iespēja sekot līdzi manām pārdomām un uzskatiem, kā arī notikumiem, kuri risinās manā dzīvē. Lai ievērotu manu līdzcilvēku konfidencialitāti, tēlu vārdi manos stāstos tiek mainīti un pats izmantošu pseidonīmu Misters X.

Atrašanās vieta

Riga, LV

Jaunākais no Instagram

This error message is only visible to WordPress admins

Error: No connected account.

Please go to the Instagram Feed settings page to connect an account.