Līdz ar Maija iestāšanos manā dzīvē bija notikušas divas lielas izmaiņas: Anna bija prom no manas dzīves, un Dāvis, uzzinājis par šo blogu un ilgāku laiku ar nekomunicēja. Ja par pirmo faktu es pārāk neskumu, tad par mūsu iedragāto draudzību ar Dāvi es gan nebiju priecīgs.


Tā nu mana ikdiena maijā grozījās ap darbu, dzīvokļa remonta organizēšanu, treniņiem un vakara izbraucieniem ar manu uzticamo draudzeni M6 izskatā. eM’ka uz mani neapvainojās un neko nepārmēta, un bija blakus katru brīdi, kad es to vēlējos. Tomēr diemžēl pat sapņu auto nespēj piepildīt visas manas vēlmes, tāpēc vienu vakaru garlaicības mākts, es atkal uzinstalēju Tinderi. 


Nebiju spēlējis Tinder spēli gandrīz gadu un, ja godīgi lielas cerības uz to neliku. Tomēr jau pirmajās pāris minūtēs mani šī aplikācija patīkami pārsteidza. Kādreiz Tinderī tusēja diezgan vienveidīgs kontingents, kvantitāte ņēma virsroku pār kvalitāti. Tagad izskatās, ka pandēmijas apstākļos lietas Tinderī ir mainījušās uz labo pusi, un publika šeit ir kļuvusi daudzveidīgāka. Kad kafejnīcas, korporatīvās ballītes, klubi, koncerti un citas vietas, kur parasti iepazīstas puiši un meitenes, nav pieejamas, tad šķiet tikai loģiski, ka vairāk cilvēki sāk meklēt citus veidus kā apmierināt savas dziņas un instinktus. Blakus tipiskajām tinderdāmām, kuras meklē sponsorus vakaram, nu te ir atrodamas arī juristes, arhitektes, mākslinieces un pat profesionālas sportistes. 


Sākumā biju nedaudz vīlies, ka nav neviena It’s a match ar meitenēm, kuras nolaikoju, tāpēc izmēģināju “visas pa labi” taktiku, un, kad man apnika es noliku telefonu malā un devos gulēt. Nākamajā dienā sapratu, ka tā kā mans profils tik ilgu laiku ir bijis neaktīvs, es vēl neparādījos meiteņu profilos un tāpēc sākumā nebija neviena laika. Tagad, kad biju te jau gandrīz pilnu dienu, sāka krāties glaimojošie It’s a match paziņojumi. Izrādās tās kopējās simpātijas bija daudz vairāk nekā biju pat gaidījis. Bet protams, jo beigās taču es visas “spiedu pa labi” un nu manā dīķī bija arī tādas zivis kuras parasti es nezvejoju (es nesalīdzinu sievietes ar zivīm, es vienkārši mēģinu atrast labu metaforu). Vēl viena lieta ko pamanīju, atšķirībā no iepriekšējās Tinder pieredzes, šoreiz meitenes mēdz rakstīt arī pirmās. Līdz nākošās dienas vakaram mani bija uzrunājušas jau trīs meitenes. Divas no viņām mani vispār neieinteresēja, bet trešajai izlēmu atbildēt. Nerakstīšu visu saraksti, bet ātri vien sapratu, ka šai Tinder karjeristei es neesmu vēl gatavs. Kad es viņai prasīju, kāda ir viņas Tinder pieredze līdz šim, atbilde skanēja: 


“Es Tinderi uztveru kā darbu” “Negribu tērēt laiku garos čatos un salkanos komplimentos” “Aizejam uz kafiju, saprotam, vai mums ir pa ceļam, un ja ne, tad arrivederci


Mēģināju vēl nedaudz ar viņu paflirtēt, un uzvedināt uz nedaudz privātāku sarunu, bet vis ko viņa rakstīja izklausījās kā bezpersoniskas copy/paste atbildes. 


Man arī nepatīk tērēt laiku, bet kaut kādu romantiku un flirtu es tomēr sagaidu arī no Tinder pieredzes. 


Vienlaikus sarakstījos ar vairākām meitenēm, un mani pārsteidza, cik ātri ir iespējams sarunāt pirmo randiņu. Šķiet, cilvēki vienkārši ir noilgojušies pēc kontakta ar citu dzīvu būtni. Atšķirībā no tās iepriekšējās meitenes kas šo visu uztvēra kā darbu, es Tinderi uztveru kā spēli. Tāpēc ielaidos garākā sarakstē ar meiteni, ar kuru citos apstākļos es nemaz nemēģinātu iepazīties. Viņa bija ļoti simpātisks zaķis, bet pēc bildēm un apraksta varēja saprast, ka viņas prioritāšu sarakstā ir lietas, kas manā ikdienā nefigurē. Velosipēdi, hipsteri, vegānisms un modernā māksla – šīs lietas man ir tik pat svešas kā Rainim mobilais telefons. Tomēr man bija interesanti ar viņu sarakstīties, un izskatās, ka arī Elīza (sauksim viņu tā) uztvēra mūsu čatu ar tādu pašu pētniecisku interesi kā es. Es piedāvāju viņai satikties. Viņa pajautāja ko es piedāvāju mūsu randiņā darīt? Bija pirmās maija dienas, un āra kafejnīcas vēl nebija atļautas, tāpēc es piedāvāju vienkārši aiziet pastaigāt pa Vecrīgu. Elīza pretī lika ko neordinārāku – doties barot pīles uz Arkādijas parku. Lai arī man pašam kas tāds nekad nenāktu prātā, tomēr šāda randiņa ideja man ļoti patika. 


Mēs satikāmies nākamajā dienā, kas bija arī Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, tāpēc parks bija pilns ar cilvēkiem, baudot pēdējo garo brīvdienu dienu. Es biju kārtīgi sagatavojies pīļu barošanai. Zināju, ka putnus nav labi barot ar maizi, tāpēc biju nopircis speciālu putnu barību – proteīna bumbiņas. Es nejokoju, tādas tiešām var nopirkt Rimi, laikam domātas tiem putniem kas grib uzkačāt musīšus. Elīza bija ļoti patīkami pārsteigta par manu rūpīgo pieeju un atbildīgo sagatavošanos putnu barošanai. Viņai kā vegānei dzīvnieku labklājība ir ļoti svarīga.  Izrādās barot parka putnus nav nekāda oriģinālā ideja, parks bija pilns ar cilvēkiem kas bija ieradušies darīt te tieši to pašu. Tomēr par lielu pārsteigumu, absolūts vairums pīļu barotāju bija ieradušies ar putniem tik kaitīgo maizi. Un kā jau ar tādām lietām mēdz gadīties, neveselīgā maize putniem garšo daudz labāk par kaut kādām mistiskām Rimi proteīna bumbiņām. Mēs varējām savas bumbiņas lidināt pīļu virzienā cik gribējām, bet ja tur pat netālu bija arī kāds maizes barotājs, tad pīlēm mūsu bumbiņas bija bijušas nebijušas. 


Pats randiņš gāja aptuveni tā, kā es biju iedomājies. Mums tiešām nebija nekā kopīga, un ātri vien sapratām, ka dzīvojam divās dažādās pasaulēs. Es tā arī līdz galam nesapratu, ar ko viņa pelna naudu, bet sapratu, ka tās viņai nav daudz. Kaut kādus paklājus viņa auž un mēģina pārdot par briesmīgi dārgu naudu, ko neviens nepērk. Viņa man rādīja bildes, un jā… godīgi sakot, es arī tādus nepirktu. Viņa arī nespēja līdz galam saprast, ar ko nodarbojos es. Es cilvēkiem parasti nestāstu par manu naudas pelnīšanas veidu, jo tad viņiem liekas, ka es esmu parast azartspēļu atkarīgais kurš paļaujas uz pliku veiksmi. Es vienkārši paskaidroju, ka esmu uzņēmējs, un pašlaik strādāju pie nekustamā īpašuma projektiem. Viņa prasīja, vai esmu mākleris, es atbildēju, ka nē, bet tas viņu vēl vairāk samulsināja. Es turpināju ar detalizētu aprakstu par to, kā var labi nopelnīt atjaunojot nolaistus īpašumus tos pēc tam izīrtējot, bet viņa tikai māja ar galvu, norādot, ka šī tēma viņai lido pāri galvai. Tā arī mēs īsti nesapratām ar ko nodarbojas otrs no mums. Savu primāro naudas pelnīšanas avotu es atklāju tikai retajam.  


Jebkurā gadījumā mēs pavadījām diezgan interesantu pusotru stundu parkā, bet abi sapratām, ka esam pārāk sveši viens priekš otra, tāpēc šķīrāmies ar pieklājības frāzēm, zinot, ka vairs nekad viens otru nesatiksim. 


Bet es biju uzķēries uz Tinder āķa, un gribēju sarunāt vēl kādu randiņu. Pēc attiecībām ar Annu es nemeklēju neko nopietnu, tomēr biju noilgojies pēc fiziskas tuvības, tāpēc nolēmu uz jocīgiem randiņiem pīļu dīķos vairs neparakstīties.


Man bija izveidojušās pāris interesantas sarakstes, kuras brieda pārvērsies reālā randiņā. Viena no šīm sarakstēm bija ar krievu meiteni Valēriju, kas atbildēja man miksēti, te latviski te krieviski. Viņa izklausījās diezgan easy going un šķita, ka pie pareizās apstākļu sakritības viņa varētu pēc pastaigas vai vakariņām kafejnīcā atbraukt arī pie manis uz mājām. Tā kā tieši tajās dienās beidzot tika atļautas āra kafejnīcas, es uzaicināju viņu uz Naples restorānu kur ir viena no labākajām terasēm Rīgā ar fantastisku skatu uz Daugavu. Uzaicinājums bija uz nākošo dienu, domāju dot viņai laiku sagatavoties, sapucēties un cerēju, ka viņa piekritīs tik romantiskam piedāvājumam. Tomēr viņas atbilde mani pilnībā nošokēja. Valērija uzrakstīja, ka pirms stundas ir atgriezusies no laukiem, viņai ir pudele šņabja, viņai ir garlaicīgi, un viņa labprāt atbrauktu pie manis tagad. Kam tādam es nebiju gatavs. 


Pēc aptuveni pusotras stundas Valērija bija klāt. Hmmm… Tinder profila bilžu tehnika tiešām ir īpaša māksla, jo bildēs viņa bija labi noslēpusi savus patiesos ķermeņa apmērus. Nepārproties, viņa bija simpātiska meitene, un nebija resna, taču bildēs viņa bija kaut kā mistiski apslēpusi visus sava ķermeņa trūkumus un unikālos punktus. Tā nebūt nav mana pirmā pieredze, kad meitene dzīvē vispār neizskatās kā bildēs. Tā ir mūsdienās ierasta prakse. Tomēr šajā gadījumā arī viņas ne-perfektajā augumā un uzvedībā (viņa bija diezgan skaļa un vulgāra) atradu zināmu šarmu. Es viņai neietu klāt klubā, bet šajos apstākļos pēc pāris vodkas glāzēm jau zināju kas notiks. Arī pudele vodkas ar ko viņa atbrauca bija viegli sakot pamatīga vilšanās. Neatceros kad pēdējo reizi dzēru 3graudnieku, bet zināju, ka šī nebūs tā diena kad es to atsākšu. Valērijai nemanot es paslēpu viņas atnesto lēto šņabja pudeli saldētavā, un tā vietā glāzītēs salēju Gray Goose vodku (starp citu, tas viņas 3graudnieks tā arī nogulēja manā saldētavā visu vasaru, un man ir ideja kā no tā tikt vaļā, bet par to pastāstīšu kādā citā reizē). Paņēmis divas glāzītes apsēdos pie virtuves galda un piedāvāju viņai iedzert uz iepazīšanos. Viņa stāvēja pie loga un pētīja pilsētu kā katrs kurš šeit ierodas pirmo reizi, tad apsēdās man pretī pie galda un mēs saskandinājām glāzes un iedzērām pirmo šotu. Sākām runāties, un apstiprinājās manas aizdomas, ka Valērija ir diezgan crazy meitene. Pēc trešās glāzītes man pat ieinteresēja viņas dzīves stāsts un trakie lēmumi, kas, kā izklausas, seko viens otram. Es zināju, ka šī visticamāk būs pēdējā reize kad tiksimies, bet vienas nakts sakaram Valērija bija gandrīz ideāla meitene. Man pat nevajadzēja censties būt kā īpaši šarmantam vai asprātīgam. Pēc ceturtās glāzītes viņa aizgāja uz labierīcībām, un kad atgriezās tad apsēdās man blakus. Es ielēju vēl pa vienam šotam, mēs saskandinājām, iedzērām un pēc uzdzeramā un uzkožamā es pieliecos un viņu noskūpstīju. Valērijai protams nebija pret to nekādu iebildumu. Meitene no Preiļiem, kas ierodas pie pilnīga svešinieka mājās ar pudeli 3graudnieka šādā brīdī neapstādinās tevi un ar sašutumā pilnu seju neteiks:


“Cienītais! Ko jūs iedomājieties!? Es pie jums atbraucu ar šo pudeli tīrā 3 graudu degvīna cerībā uz intelektuālu un ieturētu sarunu par mākslu vai kultūru.”



Nē, mēs abi nojautām kas šovakar notiks vēl pirms viņa bija šķērsojusi mana dzīvokļa durvis. Viņa iesēdās man klēpī un skūpstot novilka manu T-kreklu. Viņas garie nagi iedūrās man mugurā tā, ka man tas pat nedaudz sāpēja, bet es nesūdzējos. Tā vietā es novilku nost viņas topiņu kas atklāja Valērijas kuplās krūtis paslēptas aiz melna mežģīņu krūštura. Es atbrīvoju viņu arī no tā. Kad piedāvāju viņai pārcelties uz guļamistabu, viņa atbildēja nē, ka labāk grib palikt šajā istabā un turpināt mūsu sesiju uz Rīgas panorāmas fona. Man nebija iebildumu un jau pēc brīža Valērija pilnīgi kaila atspiedusies ar visu ķermeni pret lielajiem viesistabas logiem ekstāzē sauca kaut kādus krievu lamu vārdus. Kaut kas tajā trakajā Valērijā mani uzbudināja, un lai nu kā arī būtu, man sen nebija bijis tik labs sekss kā ar šo trako slāvu skuķi no Preiļiem. Kad bijām beiguši mūsu mini maratonu bija jau pāri pusnaktij, mēs pārcēlāmies uz guļamistabu, un pēc dažādām nerātnībām gultā, aizmigām vien kaut kad nakts vidū. 


Nākamajā rītā viņa neprasīja man teikt viņai kādus skaistumvārdus un nelūdza man solīt vēl nākamās tikšanās. Pēc dušas un kafijas viņa iedeva man buču, pateica, ka bija baigi forša nakts, un, ja gribēšu, tad man ir viņas numurs, un pati izsaukusi taksi, bija pa durvīm laukā. WOW… visu cieņu Valērijai. Viņa zināja, ko viņa grib, to dabūja un neko vairāk neprasīja. 


Neraugoties uz manu sākotnējo skepsi un vilšanos par Valērijas maldinošo Tinder profilu salīdzinājumā ar realitāti, es tomēr nolēmu viņas numuru neizdzēst. Šī nav sieviete, kuras dēļ es zaudēšu prātu, bet ņemot vērā, ka viņa no manis neprasīja uzticību, randiņus un solījumus, es pieņemu, ka kādā vientuļā vakarā, varētu vēl kādreiz viņai uzrakstīt.


Seko man arī Instagram vai Facebook profilos – pievienojies, lai pirmais uzzinātu par jaunākajiem bloga ierakstiem!



 


Populārākie raksti

Par mani

Šajā blogā es vēlos dalīties ar savas dzīves detaļām. Tev būs iespēja sekot līdzi manām pārdomām un uzskatiem, kā arī notikumiem, kuri risinās manā dzīvē. Lai ievērotu manu līdzcilvēku konfidencialitāti, tēlu vārdi manos stāstos tiek mainīti un pats izmantošu pseidonīmu Misters X.

Atrašanās vieta

Riga, LV

Jaunākais no Instagram

This error message is only visible to WordPress admins

Error: No connected account.

Please go to the Instagram Feed settings page to connect an account.