Oktobra otrajā pusē, tieši pirms mājsēdes, sēdēju savā dzīvoklī un domāju, ko lai interesantu sadara pēdējā “brīvības dienā.” Skrollēju facebooku un pamanīju kāda Vecrīgas bāra akciju – “8 stundās jāizrauj bārs tukšs.” Sazvanīju Dāvi, un nostādīju viņu fakta priekšā – mēs ejam uz Vecrīgu dzert! 


Bija ap pulksten trijiem dienā, 20. oktobris – pēdējā diena pirms jaunā lockdown’a. Tā kā bāri arī zaļajā režīmā drīkstēja strādāt tikai līdz 21.00, teicu Dāvim, ka jābrauc tagad, lai līdz 21.00, būtu jau normāli ietusējuši. Labā ziņa, ka Dāvis uz šādām lietām nav jāpierunā, un viņš uzreiz piekrita tikties Vecrīgā pēc aptuveni pusotras stundas. Iegāju dušā, paņēmu savu “tusiņu telefonu” (par to, kas tas tāds, atgādinu šeit) un devos uz Vecrīgu. 


Nedaudz painteresējoties, atklāju, ka vairāki Rīgas bāri rīko dažādas akcijas, lai paspētu izpārdot izlejamo alu, kurš lockdown laikā savādāk saskābs. Esmu nelabojams optimists, tāpēc katrā sūdīgā situācijā es varu atrast ko pozitīvu, šinī gadījumā tas bija lētais alus bāros pirms jaunās mājsēdes. Un lai arī neesmu pārāk liels alus dzērājs, un parasti pēc pāris kausiem pārslēdzos uz kokteiļiem, šis bija gana labs iemesls, lai izvilktos no mājas un dotos ielās.



Mēs ieradāmies Vecrīgā pirms pulksten pieciem, un nobāzējāmies vienā no bāriem, kas piedāvāja īpaši vilinošu akciju izlejamajam alum. Tā kā bija trešdiena, tad bārs arī ar visām pirmslokdauna akcijām nebija pārāk pilns ar cilvēkiem, kā nekā darba diena vēl nebija pat beigusies. Tomēr atmosfēra bārā bija diezgan zolīda, un te sāka pulcēties eleganta publika. Laikam ritot, lēnām, bet pārliecinoši bārs sāka pildīties ar ietusēt gribošiem cilvēkiem. Pieaugot alkohola līmenim asinīs, arī bāra atmosfēra sāka atdzīvoties. Te bija novācies ļoti dažāds cilvēku kontingents, gan studenti, kas nodzēra savu stipendiju, gan vīri uzvalkos kuri centās aizmirst vienmuļo darba dienu ofisā, kā arī pārīši kuri romantisku vakaru bija nomainījuši pret iespēju piedzerties svešinieku klātbūtnē. Bet vispamanāmākā bija 4 dāmu kompānija. Sievietes pie 40 gadu robežas, ik pa brīdim par kaut ko nenormāli skaļi smējās un, kad bāra audio sistēmā atskanēja kāda viņu jaunības laiku dziesma, dāmas sāka skaļi dziedāt līdzi un pat dejot tur pat starp galdiņiem. 


Mēs ar Dāvi par viņām nedaudz iesmējām, bet ne ļauni. Mums pat kaut kādā ziņā likās forši, ka mammas iziet ielās. Mēs pieķērām, ka dāmas bieži skatās mūsu virzienā ar koķetīgi pilnu skatienu, un sākām jokot, ka viņas mūs reāli grib nokoļīt. Jo vairāk mēs dzērām, jo vairāk šis it kā joks nodarbināja manu fantāziju. Dāmas bija arī saģērbušās tā, kā tāda vecuma sievietes domā, par to kas mūsdienās ir seksīgi. Divām no viņām bija ādas bikses kājās, vienai topiņš bija leoparda ādas pigmentācijas stilā, viņas draudzene bija tērpta melnā caurspīdīgā pufīgā krekliņā, caur kuru cauri spīdēja melnais krūšturis, bet šīs kompānijas sirds un dvēsele bija dāma minisvārkos, sarkanā blūzē ar izteiktu dekoltē, un pats labākais – uz galvas viņai bija stīpiņa ar kaķa austiņām. 


Lai tiktu uz tualeti, bija jāiet garām dāmu galdiņam. Jau pāris reizes viņas bija noķērušas mūsu ar Dāvja skatienu viņu virzienā un šķita, ka viņas ar mums sāk flirtēt. Kādā brīdī, kad divas no viņām bija kājās un dejoja pie kaut kāda 90to gadu hīta, es devos uz tualeti, un ar smaidu uz lūpām mēģināju tikt garām piedzērušajām sievietēm. Tā, kas ar kaķa ausīm, dejojot apķērās man ap kaklu un koķetīgi jautāja: “Ja es kristu, Tu mani ķertu?” Es reti kad apjūku sieviešu kompānijā, bet šis mani tiešām samulsināja. Mana vecuma meitenes parasti nav tik provokatīvas, un manā arsenālā vēl nebija īsti ieroču, lai kaut ko baigi oriģinālu vai asprātīgu atbildētu uz tik jocīgu jautājumu. Es atbildēju kaut ko no sērijas: “jā, protams. Man ļoti labi sanāk ķert krītošas lietas.Viņa ļoti pārliecinoši, bet joprojām koķetīgi noteica: “es esmu sieviete, nevis lieta”. Epizode beidzās ar to, ka es pateicu, ka es mēģinu tikt uz labierīcībām, un “kaķa ausis” mani palaida vaļā, bet līdz es biju pagriezis muguru viņa uzšāva pa manu dibenu. Tas pamatīgi sajūsmināja pārējās dāmas, bet jo īpaši Dāvi, kurš no smiekliem gandrīz nokrita no krēsla. Kad devos atpakaļ no tualetes, viņa atkal noķēra manu skatienu un piemiedza ar aci. Es tikai pasmaidīju, jo vēl aizvien nevarēju saprast, vai dāmas tikai izklaidējas, vai arī viņai tiešām ir reāls plāns mani šovakar nocopēt. 


Vakars strauji tuvojās pulksten 21.00 virzienā, un bārmenis nozvanīja pēdējā dzēriena zvanu. Dāvis izspēlēja savu kārtējo trako gājienu. Viņš pasūtīja mums abiem pa pēdējam dzērienam un pie reizes paziņoja bārmenim, ka uzsauc šīm 4 dāmām jebkuru dzērienu, ko viņas vēlas. Tas noveda pie tā, ka dāmas mūs uzaicināja pie sava galdiņa. Bārmenis mūs atturēja, paziņojot, ka pie viena galdiņa var atrasties tikai 4 cilvēki. Sievietes bija ļoti uzstājīgas, bet bāra personāls bija nelokāms. Tomēr pavisam drīz atļautais bāru darba laiks bija beidzies, un mūs visus bez ceremonijām izlika ārā uz ielas. Pēkšņi Vecrīgā bija radies cilvēku sastrēgums, jo no visiem apkārtnes bāriem vienlaicīgi bija izlikti visi ballēties gribētāji. Dāvi jau atkal dīdīja kaut kādi velni un viņš uzreiz sāka koķetēt ar “mūsu dāmām”. Man jau arī šī visa situācija šķita diezgan uzjautrinoša un es nemaz Dāvi nenosodīju par šādu uzvedību un pats arī sāku flirtēt ar dāmām. Vārds pa vārdam un uzzinājām, ka “kaķu ausis” šodien svin savu dzimšanas dienu. Prasījām, cik tad gadi viņai paliek, uz ko tikai dabūjām dažādas divdomīgas un absurdas atbildes (tā arī neuzzinājām dāmu īsto vecumu.) Dāvis, jau atkal ar mani iepriekš nepakonsultējoties, piedāvāja ballīti turpināt pie manis mājās. Viena, tā kas melnajā caurspīdīgajā blūzītē, uzreiz pateica, ka viņa nevar, jo jābrauc mājās pie bērniem. Pārējās trīs pārsteidzoši bet piekrita, soloties gan, ka tikai līdz pusnaktij, jo rīt taču darba diena. Lai arī tā pa īstam dāmas par sevi neko negribēja stāstīt, varēja saprast, ka viņas visas ir strādājošas mammas, kuras izkārtojušas sev vienu vakaru brīvu no bērniem un nu ir norāvušās no ķēdes. Es pievērsu uzmanību dāmu rotas lietām, un nevienai no viņām pirkstu nerotāja laulības gredzens, bet tik pat labi viņas varēja to noņemt nost dodoties vienu reizi gadā izklaidēties uz pilsētu. 



Kad tikām līdz manām mājām, es piedāvāju kokteiļus, un dzeršana turpinājās. Vienā brīdī “kaķa ausis” jau palika pavisam nerātna un katru reizi, kad radās tāda iespēja, knieba man dibenā vai lika roku uz kājas tuvu manai mantībai. Es nezinu, vai dēļ tā, ka biju jau diezgan labā štimmē, vai tīri dēļ jaunas pieredzes un interesanta bloga ieraksta dēļ, bet es sāku viņu iekārot un gribēju, lai pēc iespējas ātrāk pārējie pamet manu dzīvokli un mēs ar šo dāmu varam palikt divatā. Kādā brīdī tā arī notika un abas pārējās dāmas ar Dāvi kopā devās mājās (vēlāk uzzināju, ka viena no viņām nakti pavadīja pie Dāvja), un mēs ar manu jauno “ne tik jauno” draudzeni palikām divatā. 


“Nu? Ko tu ar mani tagad iesāksi?” – viņa uzreiz ķērās vērsim pie ragiem un, pienākusi man klāt ar roku satvēra manu kājstarpi. Es atbildēju kaut kādu cheesy atbildi un mēs sākām skūpstīties. Viņa bija ļoti labā formā, par to pārliecinājos tiklīdz atkailināju viņas krūtis un ar otru roku satvēru viņas dibenu, atklāju, ka pat daudzām divdesmitgadniecēm nav tik formīgs dupsis kā šai sievietei gados, kas iespējams ir jau māte. Iepriekš biju domājis, ka ķermeņa tvirtums pazūd uzreiz pēc 30 gadu robežas sasniegšanas, bet tagad sapratu, ka ja labi rūpējies par savu fizisko kondīciju, tad viss ir savās vietās arī tad, kad tuvojies 40 gadu slieksnim. Bet šinī brīdī centos par to nedomāt, es gribēju izmantot to, ko šī nakts spēj piedāvāt. Vēl aizvien stāvot tur pat viesistabas vidū, viņa novilka manu kreklu un skūpstot vēderu notupās uz ceļiem lai atpogātu manus džinsus. Viņa zināja ko viņa grib, un zināja kā to dabūt. Ik pa brīdim “kaķu ausis” koķetīgi prasīja, vai man patīk tā vai šitā, un es teikšu, ka man patika gan tā, gan šitā. Pēc tam, kad viņa mani bija apstrādājusi tupot uz ceļiem, mēs devāmies uz guļamistabu, un mūsu sesija turpinājās gultā. Nevarētu teikt, ka viņa dominēja šīs nakts aktivitātēs, bet, kad viņa gribēja kādu pozas maiņu, vai konkrētu darbību no manis, tad viņa to ļoti skaidri un paskaidroja kur, ko un kā viņa vēlas, un man nebija nekādu iebildumu viņas vēlmes izpildīt, jo manas vēlmes man pat nebija jāsaka, viņa instinktīvi zināja kā mani apmierināt. 



Es pamodos no rīta ar nedaudz sāpošu galvu. Pēc mirkļa atcerējos pagājušās nakts notikumus un sāku pētīt, vai mana pagājušās nakts draudzene ir vēl atrodama manā dzīvoklī. Gultā viņas nebija un izklausījās, ka dušā arī neviena nav. Izgāju viesistabā un sapratu, ka viņa ir devusies prom, par ko, protams, biju priecīgs, jo šie kopējie neveiklie rīti pēc vienas nakts sakariem mani galīgi nesaista. Izņemot Valēriju (Tinder meiteni no laukiem ar 3 graudnieku), parasti citas vienas nakts draudzenes pašas tik operatīvi no mana dzīvokļa nepazūd, tā ka vēl viens pluss šai meitenei, sorry – sievietei. Un tad es pamanīju kaut ko pavisam amizantu. Vakar dodoties gulēt mēs viesistabu atstājām diezgan lielā nekārtībā. Bet izskatījās, ka  mana dāmīte gados (es ceru neizklausās pēc tā, ka viņai būtu 50+) pirms došanās prom bija sakārtojusi arī manu dzīvokli, kā jau mammas parasti mēdz darīt! Visas netīrās glāzes bija saliktas trauķenē, tukšās pudeles smuki bija noliktas vienā virtuves stūrī, un spilveni dīvānā bija simetriski sakārtoti tik smuki, ka es pat gribēdams tā nevarētu. WOW! Apsēdos dīvānā, un sāku pārdomāt vakardienas pieredzi: 


Pirmkārt: sekss bija ļoti labs. Jo bieži šķiet, ka jaunas meitenes seksa laikā (un arī pēc tā) ir nokautrējušās par to, ka ir spējīgas uz visādām neķītrībām, bet šī dāma labi apzinājās, ko viņa grib, dara un uz ko ir spējīga, un nemaz par to nekautrējās. 


Otrkārt: izpalika šis neveiklais rīta dancis ar mēģinājumiem pieklājīgi paskaidrot, ka šis bija tikai vienas nakts gadījums. 


Treškārt: viņa dodoties prom ne vien neatstāja manā mājā kādas savas personiskās mantas, bet pat sakārtoja vakardienas ballītes nekārtību. 


Njā, sievietēm gados izrādās nav ne vainas, vismaz vienas nakts sakara kontekstā. Bet vai tas nozīmē, ka turpmāk regulāri copēšu 35+ dāmītes? Diez vai. Lai arī visi plusi ko rakstīju iepriekš ir patiesi, tomēr seksuāli un emocionāli mani tik un tā vairāk piesaista divdesmitgadnieces. 


Seko man arī Instagram vai Facebook profilos – pievienojies, lai pirmais uzzinātu par jaunākajiem bloga ierakstiem! Un yes, yes, yes, tagad arī TikTok.


Ja Tev patīk šāda veida saturs, tad Tev tagad ir iespēja mani atbalstīt un motivēt uzsaucot man KAFIJU. Drīzumā mani kafijas kluba biedri arī varēs uzzināt manus jaunākos piedzīvojumus ātrāk par citiem un tikt pie satura ar kuru nedalīšos publiski!


 



Populārākie raksti

Par mani

Šajā blogā es vēlos dalīties ar savas dzīves detaļām. Tev būs iespēja sekot līdzi manām pārdomām un uzskatiem, kā arī notikumiem, kuri risinās manā dzīvē. Lai ievērotu manu līdzcilvēku konfidencialitāti, tēlu vārdi manos stāstos tiek mainīti un pats izmantošu pseidonīmu Misters X.

Atrašanās vieta

Riga, LV

Jaunākais no Instagram

This error message is only visible to WordPress admins

Error: No feed found.

Please go to the Instagram Feed settings page to create a feed.

Super, ka lasi manu blogu! Uzzini kā es pelnu naudu!