Bija agrs sestdienas rīts. Paskatījos pulkstenī, kas rādīja 3:45. Mēs ar Ramonu no vienas ballītes bijām nolēmuši doties mājās kājām. Izvēdināt galvu, tā teikt. Lai gan bija vēla nakts, jeb agrs rīts, ārā bija aptuveni 20 grādu silts. Šāds laiks vairāk līdzinājās kādas dienvidu zemes nakts svelmei, kas ir diezgan netipiski Latvijai. Ejot pāri akmens tiltam, jokojot izteicos, ka gribētos šādā laikā atvēsināties. Biju piemirsis, ka ar Ramonu jokot nedrīkst. Viņa uzreiz piedāvāja lēkt Daugavā nopeldēties. Com’on –  Viņa to domā nopietni? Cik tīrs ūdens tur varētu būt? Un ko par to teiktu pašvaldības policija, ja brauktu garām? Bet, izņemot steidzīgi garām pabraucošo mašīnu, tajā brīdī nevienu apkārt nemanīju. Kamēr es tur tā prātoju visus par un pret, Ramona jau bija kaila. Acīm redzot baidījās sabojāt savu Victoria`s Secret apakšveļu. Ja es vēl ilgi domātu, mēs sagaidītu saullēktu, kas pavisam drīz solījās izgaismot pilsētu. Tāpēc ātri nometu visas drēbes un pievienojos naksnīgajai peldei. Tas bija patiešām fantastiski! Ramona varētu būt ideāla Nike reklāmas saukļa “Just do it” seja. 

Nākamajās dienās es atklāju, ka bez aizraušanās ar siltzemju rāpuļiem, Ramonai ir vēl vismaz divas. Apskaužama kolekcija ar seksa rotaļlietām – iztēli kairinoša apakšveļa, vairāki vibratori un dažādi priekšmeti, par kuru pielietojumu es varēju tikai izteikt minējumus. To visu viņa, protams, bija paņēmusi līdzi kā survival kit, apmetoties uz pāris dienām pie kāda drauga, kamēr pašas dzīvoklī notika remontdarbi. Un kā pikanta piedeva – paradums pa dzīvokli (un ne tikai) staigāt pilnīgi kailai jebkurā diennakts laikā! Ja sākumā Ramonas pārsteidzošā spontanitāte mani uzkurināja, tad laika gaitā viss sāka izskatīties nedaudz citādāk.

Biju noilgojies pēc fiziskām aktivitātēm savā iecienītajā sporta klubā un vienu vakaru devos turp, lai pacilātu stieņus. Treniņš bija ļoti labs, un man pat izdevās uzstādīt personīgo rekordu spiešanā. Uz šīs pozitīvās nots, mājupceļā prātoju izklaides variantus šim vakaram. Kad pārrados, varētu teikt, ka viens no izklaides variantiem, ko noteikti nebiju izraudzījies es pats, atradās manā viesistabā trīs cilvēku sastāvā, līksmi dzerot vīnu.

Ramona, palikusi dzīvoklī viena, bija nogarlaikojusies un aizgāja pie kaimiņiem, lai atrastu kompāniju Riojas sarkanvīna baudīšanai, jo Spānijas vīni esot sabiedriski un tos dzert vienatnē ir nepieļaujams grēks, un viņa šovakar esot vīn-ticīga! O-o-k… labi vismaz, ka Ramona bija sev netipiski pieklājīgi apģērbusies – lai gan šortiņi drīzāk līdzinājās apakšveļai un bija redzama vismaz trešdaļa viņas apaļumu. Nerunājot par balto blūzi, kas bija mezglā uzsieta virs nabas un tai cauri spīdēja Ramonas krūšu aprises. Bet viņa noteikti bija vairāk apģērbusies, nekā visu šo dienu laikā kopā ņemot, kad, pieceļoties no rīta, brokastojot, skatoties filmu, atverot durvis pasūtītā ēdiena piegādātājam – viņa maksimums bija tērpusies apakšveļā. Tagad, ja kāds zvanīja pie durvīm, vienmēr piecēlos pirmais…

Tātad, manā viesistabā, izcili vaļīgā noskaņojumā Ramona, mans kaimiņš, kura vārdu es nemaz nezinu, un viņa draudzene, malkoja vīnu. Esmu to čali šad tad manījis savā stāvā, un, ja viņš nebija viens, tad katru reizi viņam pie sāniem bija cita meitene. Ramona man ielēja vīnu un bezrūpīgi turpināja kaut ko stāstīt. Lai gan sākumā nejutos diez cik iepriecināts par šo negaidīto “pārsteigumu”, atrasties citu cilvēku kompānijā un pakomunicēt man patīk. Un arī tajā vakarā viss bija labi līdz brīdim, kad čalis sāka pārāk skaļi smieties par Ramonas jokiem un pārāk uzkrītoši ievērtēt viņas augumu katru reizi, kad viņa piecēlās, lai nomainītu pozu, vai ielietu dzeramo. Kad vakara gaisotni jau bija pamatīgi iesildījuši vairāki dienvidzemju sarkanvīni, čaļa draudzene izskatījās samiegojusies un pamesta novārtā, jo viņš pats bija neviļus piesēdies pavisam tuvu Ramonai un pie katras izdevības viņai it kā nejauši pieskārās. Tas sāka man krist uz nerviem un bez liekām ceremonijā teicu, ka vakars ir beidzies, visi pa mājām. Čalis, it kā attapies no kaut kādas filmas, ko tina tikai savā galvā, atcerējās, kur atrodas un ka nav šurp atnācis viens, uzsauca savai tā vakara kompanjonei un abi aiztinās. Nepietika ar to, ka nezināju vairs, ko sagaidīšu, ierodoties pats savās mājās, Ramona atklāti flirtēja ar kaut kādu nejaušu kaimiņu un par to tīksminājās.

Nākamajā dienā, pēc tam, kad biju apciemojis vecākus, devāmies ar Ramonu nelielā izbraucienā. Bija nedaudz apmācies, bet gaisma tāpat pietiekami laba auto fotosesijai. Morāli un arī praktiski gatavojos savas mazulītes pārdošanai. Kad atradu piemērotu vietu Ķīpsalā, sāku uzņemt bildes no dažādiem rakursiem, Ramona pēkšņi izdomāja, ka ar viņu kadrā šīs bildes “labāk pārdos”. Viņa uzgrieza mūziku uz maksimumu un izmantoja manas mašīnas virsbūvi un salonu sev par skatuvi. Šovs bija labs, Ramonas stilā, kas neatstāj vienaldzīgu. Ļāvos tam un turpināju bildēt, atliekot pārdošanai nepieciešamo bilžu uzņemšanu uz vēlāku laiku, kad Ramona būs izdzīvojusi savu zvaigžņu stundu. Pie trešās dziesmas, kā to varēja gaidīt, Ramona bija gandrīz pilnībā izģērbusies. Mūzikas dunoņas dēļ nebiju pamanījis, kā no restorāna iznāca zolīdi ģērbies pārītis un pagāja mums garām tieši tad, kad Ramona novilka krūšturi, savu pēdējo apģērba gabalu, un izkāpa no auto, lai parādītu sevi visā daiļumā. Viņa patiešām ir traka! Vēlējos pabeigt fotosesiju, kamēr nebija uzradies vēl kāds nejaušs skatītājs. Ramona sabozās, bet ne uz ilgu laiku. Viņas pasaulē viss notika spontāni, strauji un uz visu banku. No vienas puses tas uzdzina asinis, bet no otras – dažbrīd lika man izjust diskomfortu. Pie kam šī pārdrošā fotosesija bija atstājusi nospiedumus uz auto jumta un kapota, diez vai ar pulēšanu šoreiz būs līdzēts.

Ramonas pēdējais “grāvējs” nostiprināja manī pārliecību, ka šī pagaidu “kopdzīve” ir pārāk ievilkusies. Kādu vakaru, pēc tam, kad izmēģinājām vienu no viņas mantiņām (detaļas izlaidīšu – šis ir tas gadījums, kad pašrocīgi uzlikšu nelielu cenzūru!), bijām izlaidušies gultā abi nosvīduši kā pēc intensīva crossfit treniņa. Viņa piecēlās, lai ieietu dušā. Pēc kāda laika izdzirdēju kliedzienu un kaut ko atsitamies pret vannas istabas durvīm. Ramona izsteidzās ārā, sagrābusi manus mīļākos džinsus, un izsvieda tos pa atvērto logu!! Tajā brīdī no apjukuma nezināju īsti, kā reaģēt… pēc tam, kad esi atklājis otra cilvēka ķermeņa intīmākās vietas, gaisotnē valda zināma maiguma deva. Bet – šis skats mani sakaitināja. Kas pie velna notiek? Izejot no dušas, Ramona paklupusi uz biksēm, kas mētājušās uz grīdas. Ok, palūdzu viņu noiet lejā un tās savākt. Aiz dusmām viņas acīs burtiski iemirdzējās ellišķīgs spīdums. Tā viņa tur stāvēja un izkliedza pārmetumus par to, cik esmu nekārtīgs un ka maz esot trūcis, ka viņa sev pārlauztu sprandu. Lai gan patiesībā esmu diezgan kārtīgs. Savukārt, viena no Ramonas raksturīgākajām iezīmēm ir pārspīlēt, un viņa labi zināja, ka manas 150 eiro vērtās bikses kā arī pulkstenis, ko biju ielicis bikšu kabatā pēc treniņa, šobrīd mētājas uz ielas tieši viņas dēļ. Parasti izvairos būt skarbs izteicienos, bet šoreiz atbildi parādā nepaliku. Apbrīnojami, lai arī ko viņa darītu, tas viņai izdodas nevainojami, tai skaitā izvest mani no pacietības!

Ramona apklusa, tad aizgāja apģērbties un devās lejā pa kāpnēm. Kad viņa atgriezusies zvanīja pie durvīm, biju izlēmis šo vakaru pavadīt viens, lai viņa nedaudz nolaiž tvaiku – es tiešām vairs nezināju, ko no Ramonas var sagaidīt. Biju pārliecināts, ka viņa “nepazudīs” un atradīs, kur pārnakšņot. Galu galā arī viņas pašas dzīvoklis nav taču nodedzis līdz pelniem, tur vienkārši uz laiku nav pieejams ūdens. Apmainīju džinsus pret viņas somiņu un aizvēru durvis, ar komentāru – lai pārguļ ar savām dusmām un varbūt tiekamies rīt. Dzirdēju, kā viņa nolamājas un dusmīgi aizsoļo prom. Biju pavisam aizmirsis par iguānu! Bet pa vienu diennakti taču ar viņu nekas slikts nevarēja notikt. Iztaustīju džinsu kabatas, tur atstātais pulkstenis iekšā nebija. Uz ielas tas, protams, arī vairs nemētājās.

Pēc vairākām stundām miegs vēl nenāca, tāpēc izņēmu no ledusskapja atvēsinātu alu un apsēdos nedaudz pastrādāt. Kad atskanēja zvans pie durvīm, biju pārsteigts ieraugot Ramonu, jo šovakar viņu negaidīju atgriežamies. Bet te nu viņa bija, paķērusi līdzi izlīguma viskija pudeli. Kad viņa redzēja, ka negrasos aicināt viņu ienākt, tad sāka nesteidzīgi vilkt nost savu rozā kleitiņu un graciozi to pasvieda man caur pievērtajām durvīm, paliekot vien apakšveļā. Izvilku telefonu un iemūžināju dažus kadrus sev (un tev, lasītāj) par prieku. Tad paņēmu Ramonas pasniegto pudeli un aizvēru durvis, lai viņu nedaudz pakaitinātu. Ramona iespieda pirkstu zvana pogā un vairs nelaida to vaļā. Kad aizvien vēl nevēru durvis vaļā, dzirdēju Ramonu skaļi sakām, ja viņu neielaidīšu, viņai nekas cits neatliks, kā iet pie kaimiņiem, lai iedod kādu drēbju gabalu. Atcerējos, kā tas čalis tovakar burtiski izģērba Ramonu ar acīm, un šī replika bija tikpat kā pavicināt sarkanu lupatu buļļa acu priekšā – nu, nē! Tādu prieku jau nu gan viņam nesagādāšu. Ramona iesoļoja dzīvoklī ar triumfējošu smaidu uz lūpām. Lai gan viņa tika iekšā manipulatīvi izrīkojoties, “izlīguma” sekss no tā necieta.

Pēc šīs džinsu epizodes jutos Ramonas pārsātināts un godīgi sakot – atvieglots, kad remontdarbi viņas dzīvoklī bija pabeigti, un Ramona devās turp, līdzi paņemot Erosu, vibratoru kolekciju un savu absolūto neparedzamību. Līdz šim uzskatīju sevi par gana traku un pat pārāk traku – spriežot pēc draugu sacītā. Taču pēc piedzīvotā, sāku apsvērt – vai esmu pietiekami traks arī priekš Ramonas?!!

She is crazy!

Par mani

Šajā blogā es vēlos dalīties ar savas dzīves detaļām. Tev būs iespēja sakot līdzi manām pārdomām un uzskatiem, kā arī notikumiem, kuri risinās manā dzīvē. Lai ievērotu manu līdzcilvēku konfidencialitāti, tēlu vārdi manos stāstos tiek mainīti un pats izmantošu pseidonīmu Misters X.

ATRAŠANĀS VIETA

Riga, LV

Array

This error message is only visible to WordPress admins

Error: API requests are being delayed for this account. New posts will not be retrieved.

Log in as an administrator and view the Instagram Feed settings page for more details.