Pēc atgadījuma ar ceļa policiju pa ceļam uz jūru, nevaru teikt, ka dienas turpinājums bija perfekts un attaisnoja manas gaidas. Protams, nepatīkamais notikums atstāja savu sāļo pēcgaršu, bet manam negarastāvoklim iemesls bija cits. Ramona bija izaicinoša, kā vienmēr, un savu humora izjūtu atguva uzreiz pēc tam, kad atsākām braucienu. Bet mani tas nez kāpēc nepaķēra. Ramona jokojās, mainīja dziesmas, skaļi dziedāja un dejoja līdzi. Tad viņa izvilka no somiņas mazu vīna pudelīšu asorti, ko bija paņēmusi no mini bāra kaut kādā viesnīcas numuriņā… es stūrēju, smaidīju par viņas jokiem, atbildēju uz jautājumiem, vārdu sakot – piespēlēju. Bet tas viss notika automātiski, it kā mans ķermenis darbotos atsevišķi no domām, kas bija aizklīdušas pavisam citur.

Dace. Es domāju par to, kā mēs bijām iepazinušies. Kā viņa piesaistīja manu uzmanību un nodomāju, cik ļoti viņa atbilst visu čaļu meitenes ideālam. Kā mēs viens otru ķircinājām un cik ļoti tas mani uzjautrināja. Cik laika bija pagājis no mūsu pirmās tikšanās reizes? Vairāki mēneši. Tas bija pavasaris, Covid pašizolācijas sākums. Salīdzinoši nesen, bet liekas, it kā vesela mūžība būtu pagājusi… divas trešdaļas no vasaras ir aiz muguras, dienas paliek īsākas un zemeņu laiks ir beidzies. Zemenes? Kāds sakars… mmm, bet ja tā labi padomā, tas atsauc atmiņā Daces sarkano mežģīņu apakšveļu, viņas slaidās kājas un maigo ādu, kas saskaroties ar manējo izraisa zosādu. Lūk tā mēs ar Ramonu pavadījām pēcpusdienu pie jūras. Viss bija lieliski, ja neskaita to, ka es nepārtraukti domāju par Daci.

Vakarā, pēc tam, kad biju aizvedis Ramonu uz mājām, aizrakstīju Dacei: “Saulriets ar skatu uz Rīgas jumtiem + vakariņas + es?!” Sākumā viņa lauzās, bet tad diezgan ātri piekrita. Ideāli! Mīņāties uz vietas nav manā stilā. Ja domas par Daci neatkāpās, man vajadzēja viņu satikt, lai fantāzijas pārtop realitātē. Un izskatījās, ka Dace bija uz tā paša viļņa. 

Šim vakaram piemērota lokācija man šķita Restorāns “Herbārijs”, Galerijā Rīga. Iepriekš pasūtīju galdiņu uz terases, kur mēs ar Daci varējām netraucēti sarunāties uz gleznaina saulrieta fona. Skats bija fantastisks, tomēr ēdieni un kokteiļi nebija tie labākie. Jā, atzīšos, ka biju noskaņots radīt romantisku gaisotni mūsu starpā. Šoreiz bija sajūta, ka Dace nedomā par attiecību nopietnību un par to turpinājumu nākotnē, bet vienkārši izbauda mirkli. Jo Dace vairs nebija maiga kaķenīte, kas man ieritinās klēpi un murrā. Viņa bija kļuvusi par panteru, kas izgājusi medībās. Šī Daces versija nedaudz līdzinās Ramonai, kāda viņa ir ikdienā, un līdz ar to dažreiz man rada nepieciešamību no viņas atpūsties. Šovakar Dace bija valdzinoša un vienlaicīgi arī iekarojama. Man ļoti patika šī kombinācija. Jutu, kā viņa mani mēģina savaldzināt un tai pat laikā tur pa gabalu. Man pietrūka šīs ķīmijas, kas dabīgi rodas mūsu starpā!

Vakara turpinājumu piedāvāju pārcelt uz manām mājām, bet, kā to varēja paredzēt, Dacei bija cits plāns šī vakara noslēgumam, kurā neietilpa apmierināt manas iegribas ar pirmo lūgumu. Viņa gribēja mani paķircināt! Izsaucu taksi un piedāvāju viņu “pavadīt” līdz mājām. Viņa tikai atteica, ka ir liela meitene un zina, kā tikt uz mājam pati. Man bija žēl viņu laist vaļā… iztēlojos, kā varētu izvērsties mūsu kopīgā nakts, un kleita, kas Dacei bija mugurā un izcēla viņas fantastisko augumu, tikai piemeta pagales manai kvēlojošajai iztēlei un iekārei.

Vīlies un nedaudz sakaitināts, ka neskatoties un superīgo vakaru, līdz galam tomēr nedabūju to, ko velējos, jau grasījos noskatīties kādu filmu, kad atskanēja durvju zvans un aiz tām – Dace, ar tekstu: man nenāca miegs. Uuu, kā es priecājos par šo pārsteigumu! Nu, līdz miegam mēs tikām ap kādiem četriem rītā… un ko darījām līdz tam, ļaušu jums minēt. Pateikšu vien to, ka vakara rūgteno piegaršu nomainīja baudu simfonija. Tonakt Dacē pamanīju ko tādu, kam līdz šim varbūt nebiju īsti pievērsis uzmanību – arī viņa var būt spontāna un pieņemt trakus lēmumus. Biju domājis, ka tikai Ramona ir pārpilna ar šo īpašību, kuru viņā novertēju. Nedaudz asuma dzīvē vienmēr vajag. Man patika šī sajūta, būt kā tādam jaunatklājējam jau pazīstamā teritorijā.

No rīta biju gaidījis kopīgas brokastis mierīgā post-seksa noskaņā. Te nu bija. Es nezinu, kā mēs nonācām līdz šai tēmai, bet Dace pēkšņi sāka runāt par to nakti, ko pavadījām trijatā. No skapja bija izvēlies skelets, no kura man nekādi neaizdevās tikt vaļā. Kamēr Dace pa pusei jokojot, pa pusei nopietni runāja par to nakti, manī raisījās neomulīga sajūta. Zinu, ka man vajadzētu kādā brīdī izvēlēties Daci vai Ramonu, bet, ja Dace nevarēs pārkāpt pāri notikušajam, es neredzu kā es ar viņu varētu veidot ko nopietnāku. Tajā brīdī es skaļi pateicu – STOP, par to mēs vairs nerunāsim.. un starp citu, tev būtu laiks doties mājās!

Es biju pamatīgi sadusmojies, tāpēc parādīju Dacei ceļu līdz durvīm un pēc Daces aiziešanas, aizvēru tās ar skaļu blīkšķi. Tā nu es izdomāju, ka šovakar no viņas atpūtīšos  un uz ieplānoto ballīti došos viens.

Bija jāatrod piemērots apģērbs vakara ballītei Gatsby stilā, ko savās mājās organizēja Dāvis, mans vecais labais, nepārspējamais ballīšu meistars, ar kuru kopā devāmies sagaidīt jaungadu ASV. Biju arī paredzējis viņam lielisku dāvānu, ko pasūtīju speciāli no Amerikas. Taču dāvana nepilna mēneša laikā tā arī nebija atnākusi. Tāpēc nācās iegādāties pagaidu dāvanu – pudeli augstvērtīga konjaka.

Pie ieejas ballītes vietā mani sagaidīja jubilārs. Uzreiz pēc apsveikuma, man tika palūgts nolikt telefonu atvilknē, jo, lūk, šajā ballītē nebūs instagram posti un selfiji, visi atpūtīsies pa īstam un nedomās par laiku vai citām traucējošām ziņām. Tālāk devos lielā viesistabā un sapratu, kāpēc ballītei dots “Gatsby” vārds – zāle bija pilna ar viesiem uzvalkos un kokteiļu kleitās, viesmīļi pienesa šampanieti, skanēja Gatsby filmas mūzika. Telpā vizuļoja spīdumi un visu izgaismoja gaismu šovs. Pie sienas projektorā pat rādīja oriģinālo filmu.

Pirmais cilvēks, ko pamanīju ballītē, bija Ramona. Tas nebija pārsteigums, jo mums ir daudz kopīgu draugu un viņa vienmēr ir Dāvja ballītēs. Biju iecerējis nedaudz atvilkt elpu no viņas ekstravagantās spontanitātes. Bet nevarētu teikt, ka doma viņu satikt mani sarūgtināja. Gluži pretēji, nav tādu pasākumu, ko Ramona neizdaiļotu ar spilgto apģērbu un savu kvēlojošo personību. Ballītes gaisotne bija ļoti eleganta un jautra. Un tā kļuva īpaši elektrizēta, kad ieraudzīju Ramonu dejojam savā apspīlētajā kleitiņā. Biju noskaņojies viņu ignorēt, bet skatoties uz viņas auguma aprisēm apspīlētā apģērbā, es atcerējos, kāpēc atkal un atkal ieķeros viņā un mēģinu viņu pavedināt. Tad viņa uz mani paskatījās un notika tas, kas parasti – starp mums bija klikšķis un abiem acīs varēja nolasīt, ka jāmeklē klusa vietiņa, lai savstarpēji izlādētos. Mēs bijām norunājuši draugu lokā slēpt mūsu kontaktu, tāpēc nesteidzīgi  piegāju pie Ramonas un ausī iečukstēju, lai pēc 5 minūtēm satiek mani  tualetē.

Es pirmais devos uz norunāto vietiņu un, kaut zināju, ka Ramona tūlīt pievienosies, manī valdīja satraukums. Pagriezās rokturis, atvērās durvis un tur viņa bija. Ne vārda nesakot, viņa skatījās uz mani plati ieplestām acīm. Šis ir tas Ramonas izraisītais adrenalīns, kas mani tik ļoti saista pie viņas. Jau grasījos atbrīvot Ramonas kārdinošo augumu no kleitas, kad kāds sāka nenovīdīgi klauvēt pie durvīm. Sasodīts! Šādi jau nu gan es nevarēju ļauties mirkļa trakumam. Tie tuk tuk tuk mani atgrieza realitātē un nedaudz atskurbināja. … un mirklis jau bija pagaisis. Liels bija mans pārsteigums, kad izejot no tualetes, istabas pretējā stūrī ieraudzīju Daci. Viņa bija tikko ieradusies kopā ar vienu paziņu. Lai nu ko, bet Daci šajā ballītē es nebiju gaidījis. Likās, ka viņa šeit ir tikai tāpēc, lai radītu manī greizsirdību, bet jāsaka godīgi – viņai tas izdevās! Dace it kā vienaldzīgi paskatījās uz mani un tad ar ļoti izteiksmīgu skatienu pavadīja Ramonu, kas devās pēc dzēriena – un Daces sejas izteiksmi tajā brīdī es nevarēju atšifrēt. Es negribēju, lai viņa domā, ka esam šeit ar Ramonu ieradušies kopā, vai ka mūsu starpā kaut kas ir. Vārdu sakot, negribēju par to domāt, bet vienkārši izbaudīt ballīti. 

Diemžēl tas neizdevās. Aizvien nesaprotu, kas īsti notika, bet tovakar man pat neizdevās parunāt ar Dāvi, jo te viena, te otra mani kaut kur pārķēra un mēģināja uzkurināt. Kad sāka skanēt tāds ātrāks dejojamais gabals, redzēju Ramonu dejojam ar Dāvi. Tajā brīdī man pietuvojās Dace ar tekilas šotiem. Lai notiek! Mēs vienā rāvienā tikām ar tiem galā un Dace man pieliekusies klāt, kaut ko ieslidināja kabatā. Sačamdīju mazu drēbes gabalu… tās bija Daces biksītes! Sapratu, ar kuru šovakar braukšu uz mājām.

Ja pirms tam man likās, ka notiks vietēja mēroga katastrofa, ja Dace satiks Ramonu kaut kur ar mani pa vidu – pēc tā, kā izvērtās vakara turpinājums, es tā vairs nedomāju. Man sāka likties, ka Daci tikai uzkurināja Ramonas klātbūtne un viņa gribēja mani dabūt sev par katru cenu. Un man par to tikai prieks! Viņas ķermenis smaržoja un garšoja tik labi! Kaislīga un maiga, slapja, vaidoša… karsti, ļoti karsti! Man ne pārāk patīk šādi apzīmējumi, bet tovakar mēs mīlējāmies, nevis vienkārši nodarbojāmies ar seksu. Dace iemiga, bet es vēl paliku nomodā, domājot par šo dienu. Nez no kurienes manī atausa atskārsme, ka tā vairs nevarēs turpināties. Ka man ir jāizdara izvēle. Man patīk izaicinājumi, sevišķi tie, ko pats sev izdomāju. Un izvēlēties starp divām meitenēm, kas mani pievelk gandrīz vienlīdzīgā mērā, šķita gana izaicinoši. Dace bija kā ideālā draudzene, taču Ramona spēj izraisīt tik spēcīgas emocijas, ka no tā ir grūti atteikties. Un tā es sev pateicu, ka līdz 14.augustam es izlemšu, ar kuru meiteni palikšu kopā, Daci vai Ramonu!

Par mani

Šajā blogā es vēlos dalīties ar savas dzīves detaļām. Tev būs iespēja sakot līdzi manām pārdomām un uzskatiem, kā arī notikumiem, kuri risinās manā dzīvē. Lai ievērotu manu līdzcilvēku konfidencialitāti, tēlu vārdi manos stāstos tiek mainīti un pats izmantošu pseidonīmu Misters X.

ATRAŠANĀS VIETA

Riga, LV

Array

This error message is only visible to WordPress admins

Error: API requests are being delayed for this account. New posts will not be retrieved.

Log in as an administrator and view the Instagram Feed settings page for more details.